Vācu heavy/power metal supergrupa Primal Fear 2005. gadā izdevusi šo savu septīto studijas albumu «Seven Seals». Heavy metal fani ar Primal Fear, domājams, vairs sen nav jāiepazīstina, pārējiem varu vien pateikt, ka šajā supergrupā darbojas viens no visvairāk respektētajiem un pazīstamajiem heavy/power metal dziedātājiem Ralph Sheepers, viens no visaktīvakajiem metal censoņiem, dziesmu autors Mat Sinner, kuram šajā mēnesī iznāks jaunākais soloalbums «Mask Of Sanity», kā arī bundzinieks leģenda - Randy Black, kas spēlējis tādās grupās kā «Click»(Rush koveru grupa), Rebellion un thrash metal gigantos Annihilator.
Ar albumu «Seven Seals» liekas Primal Fear ir pārspējuši paši sevi. Varbūt gluži ne tik tieši, bet tomēr - šis patiešām ir viens no varenākajiem heavy metal albumiem pēdējo gadu laikā. Gan pati grupa, sarakstot nepārspējamas, himniskas melodijas, gan producents, grupas basģitārists Mat Sinner un līdzproducents Charlie Bauerfiend, uztaisot kristāldzidru, spēcīgu skaņu, ir ļoti pacentušies, lai šī gigantiskā heavy metal parāde pārņemtu jebkuru, kas dabū šo disku savā īpašumā. Ne mazāk, ne vairāk – vienreizējas aranžijas, no pirmās līdz pēdējai dziesmai Primal Fear dārd tumbās bez jebkādiem kompromisiem, Ralph Sheepers kalnus gāzošais vokāls, ģitāru masīvās konstrukcijas, nevaldāmie bungu uzbrukumi – nav nekādu iespēju izvairīties vai aizbēgt... Viss ir pārdomāts līdz pēdējam akordam, līdz pēdējai stīgai, bet tajā pašā laikā nav ne miņas no garlaicības, kas varētu iezagties pie tik perfekti veidotajām kompozīcijām.
Ievadkompozīcija «Deamons And Angels» himniski un dārdoši uzsāk šo parādi ar nepārvaramu spēku un pārliecību. Tik uz priekšu un nākamais gabals «Rollercoaster» turpina iesākto viesuļa efektu. Viens no varenākajiem, skaistākajiem un atmiņā paliekošākajiem gabaliem, albuma tituldziesma «Seven Seals» jau ir pelnījis heavy metal himnas statusu. «Evil Spellls» iesākas ar lēnu, orķestrālu gitāras solo un, kad jau liekas, ka sekos kas mierīgs, sākas kārtīgs viesulis, sagraujot jebkādas ilūzijas par to, ka var atslābt, nekā, Primal Fear turpina parādi ātros tempos, to nedaudz samazinot pie «Diabolus», kas izceļas ar skaistu piedziedājumu un kārtējo reizi lieliski parāda Ralph Sheepers neapstrīdamo talanu. Nākamais varenās parādes pieturpunkts ir «In Memory», kas ir šī albuma balāde un ļauj nedaudz atvilkt elpu un atjaunot spēkus, lai tie pietiktu līdz sīs gigantiskās parādes beigām, kas nemaz nav tālu. «The Union» it kā oficāli noslēdz šo parādi, tomēr viss nav tik vienkārši, kā varētu likties un Primal Fear tomēr vēl paturpina šo pasākumu ar bonus dziesmu «Higher Power» kas jau gluži praktiski pieliek punktu šai himniskajai, gigantiskajai parādei. Kas tāds sen nav piedzīvots...
Noteikti nedrīkst nepieminēt albuma vāka noformēju, kas jau vien ir ko vērts – kā grāmata ar ļoti krāsainu saturu.
Ja esat ieintriģēts par šo parādi, dodaties un veikalu Randoms un piedzīvojums sāksies!
Balrogh
teiksim, randoms iedod tev recenzēt sūdu. tas ir tāds, ko TU uzskati par pilnīgu ateju. ? ko tad rakstīt?