METALMANIA 2004,
jeb stāsts par balli Spodeka drupās

Labvakar mazulīt. Es gribu izstāstīt tev vienu stāstu… Sen senos laikos, kad mēs paši bijām vēl mazi, aiz kalniem un upēm, aiz tālām zemēm Poļu valstī kāds labs cilvēks uzcēla pili ko sāka dēvēt par Spodeku… un nez kāpēc tā gadījās ka katru gadu šai pilij uzbrūk ļaudis, kam patīk smaga mūzika… “kāpēc tieši smaga?”,-  tu pajautāsi… nezinu mīļais… to laikam neviens nezin… Lūk, reizi gadā sabrauc tie ļaudis no visām malām, uzbrūk, ieņem Spodeku un taisa balli… tā gāja gadi… iepriekš daži no Latvijas zēniem mēģināja to darīt, bet karaspēku dzimtajā zemē nevarēja salasīt… nācās ar kaimiņiem, ar lietuviešiem kara gājienā iet… tā arī dzīvoja… un nu jau astoņpadsmito reizi tuvojas tā diena kad sagaidāms kārtējais uzbrukums… izdevās arī Latvijas ļaudīm salasīt pietiekamo drosminieku skaitu… uz tālo poļu zemi… laimi meklēt… Spodeku ieņemt un ar godu kaujā doties…

Tikai tagad, kad noritēja domu uzplaukums, var apsēsties un mierīgi ar klaviatūras palīdzību pienaglot baltai lapai uz ekrāna šo tekstu… gluži tāpat nedēļas nogalē ar zelta burtiem atmiņā tika pienaglots vēl viens pasākums, ko turpmāk mūsu pēcteči sauks par METALMANIA 2004

Tik ilgi gaidīta diena pienākusi… laiks aiz loga solīja labu dienu… neskatoties uz  to, ka līdzīga mēroga pasākums nebija priekš manis kas pavisam jauns, neliels uztraukums tomēr patīkami kutināja sirdi…

Ap kādiem 14.00 beidzot pēdējās djelas ir nokārtotas… un 15.00 es atrados tikšanās punktā… neviena nav… ne autobusa… ne braucēju… 15.30 tiek uzpīpēta ceturtā cigarete, kura nelīdz… 15.40 neviena… uztraukums beidzas 15.50, kad pāris minūšu laikā operatīvi parādījās gandrīz visi…

Latviešu desants ieņem savas vietas mazā dzeltenā autobusā, kas devās prom uz Poļu zemi.  Sagaidīts leģendārais pagrieziens uz “Dzērumiem”… un…

Nedomāju, ka ir vērts ilgi stāstīt par pašu ceļu… man vienmēr liekas, ka tam ir nozīme tikai esošiem pašā autobusā… interesants fakts ka vienam mūsu domubiedram uz leišu robežas sargi lika iegaumēt ka šķērsojot robežu acīm jābūt skaidrām un cilvēciskām… nevis līdzīgām runčiem :) 

Jāpasaka ka līdz poļu pilsētai Katowice tikām bez cilvēku zaudējumiem…

Polija sagaidīja ar “atplestām” rokām :) …jau 100 metrus no festivāla norises vietas – Spodeka, mūs sagaida plikpaurainais ķeksis, kas prasa naudiņu… atšujam… kad biļetes bija rokās,  dodamies nelielā pastaigā jau pa zināmo centru… īpaši tālu iet negribējās… jau pagājušā gadā Katowices centrs ar savām kantainajām ēkām – kartona kastēm nepatika… un es labi atceros, ka es nevarēju nevienā veikalā nopirkt plastmasa karotes… negribējās tērēt laiku… karotes man bija somā :) …mērķtiecīgi ejam uz pazīstamo picēriju… ātrais brokastis… un uz priekšu, uzbrukumā uz Spodeku… Šogad nebijām uzbrucēju pirmajā vilnī… tad, kad pienācām pie ieejas, mūs sagaidīja pāris aizsargi, kuri dalot kara trofejas (uzvarētāju himnu dziesmas uz smuka dzeltena CD un Spodeka iekarotāju atšķirības zīmes) laipni laida mūs iekšā… karadarbība jau notika Spodeka garajos gaiteņos… ar sajūtu ka neesam pietiekami pagodināti, otrajā stāvā dabūjām kreklus atmiņai un… par cik balle par godu uzvarai ir sākusies mums neatliek nekas cits ka nolikt savas bruņas garderobē un pievienoties pārējiem…

Fakts, ka uz uzbrukuma laiku Spodeka pagrabos nebija garšīgu, galvu reibinošu dzērienu, nesarūgtināja uzvaras garšu, jo pieredze liecināja, ka balle notiek pietiekami ilgi un baudot “jautrības nektāru” var nenodzīvot līdz balles kulminācijas brīdim.

Pirmos ciemus, poļu TRAUMA, tā arī nesanāca ieraudzīt… nospēlēja bez mums… būtu jauki ievērtēt kvalitatīvu “deasu”… pie reizes gribu teikt ka nav vairs nekāds noslēpums ka Polijā ir kvalitatīvo metal bandu “do dupi”…

Ienākot lielajā zālē uz galvenās skatuves spēlēja ESQURIAL ar kādu G. Kupczyk’u… arī poļi… un arī neveicas… jau pēdēja dziesma… Jums patīk BRUCE DIKINSON ka dziedātais? man arī… un tas kā izklausījās G. Kupczyk’a bals man atgādināja B. DIKINSON’u… un pats interesantākais ka ESQURIAL nespēlēja “dzelzs lēdijas” stilā… tas izklausījās pēc ļoti melodiska un tehniska progressive… savukārt kompaktdiskā piedāvāta kompozīcija ir no 2002.g. albuma… tāds prasts tresh … un acīm redzot bez Kupczyk’a :) atklāti sakot grūti pēc vienas dziesmas par kaut ko spriest…

No Poļu blicēm ir daži visā pasaulē zināmie vardi, tiem manuprāt  neapšaubot protams viņu profesionalitāti kuru neatņems ne par kādu naudu, kādreiz ir vienkārši paspīdēja… tā ir paša virsotne… tālāk iet vesela kaudze vidēja bet ne būt ne sliktāka līmeņa bandu…

Pie šis kategorijas pieskaitāmi arī nākamie poļu varoņi DECAPITATED… puišeļi ir samēra jauni… nedaudz pārī 20 gadiem… bet savā vecumā ir apceļojuši vairākas valstis un kaujās ir stāvējuši sānu pie sāna ar vairākiem slaveniem pulkiem… muzikālas iemaņas nav ne sliktākas par  poļu flagmaņiem VADER & BEHEMOTH… spēlē tikai savādāk… pēc jau esošiem trim albumiem es domāju ka nav vēl ilgi jāgaida kad šie jaunieši liks sevi uzskatīt par zvaigznēm… DECAPITATED vadāmie ar savu vokālistu metās virsu stāvošai publikai… tehnisks death, ar “ritmu - kaču” vietām un ar pārgudriem “soļniķiem”… es noteikti nekļūdīšos. Vokāls diezgan pārliecinošs…  tas, ka viņu spēlētā mūzika “sit nost” liecināja fakts ka esošie klanījās līdz zemei ar lielāko prieku…  manuprāt DECAPITATED kabatās ir vairāk scull crushing dziesmu nekā uz 25 minūšu atvelētā laika… žēl ka tik ātri… apsolu mēs kādreiz tiksimies vēl saku es un mēs ejam kaut ko apēst…

Pēc iepriekšējās uzstāšanās mani nelika mierā mazuma sajūta… galva prasīja “skrūvi” un kakls to dabūja - brazīliešu KRISIUN sejā… ir gadījies dzirdēt paīstam ātri spēlēto metālu… bet dzīvajā tādu fenomenu nācies pārdzīvot pirmo reizi… jau pēc pāris dziesmām kaklam rādas likumīgs jautājums: “vai varētu kaut kā lēnāk un saudzīgāk?”… tā klusā balstiņa nogrima trokšņa vilnī kas nāca no skatuves puses… kur valdīja trīs dēmoni kas radīja haosu zālē… trīs velni, kas izņemot vārdu “fuck” zināja vēl pāris angļu vārdus, bet samēra labi tiek galā lietojot pirmo… brutal death so fast as fuck… noskanēja pēdējais songs un viss… ausis džinkst… mute sausa… kas tas bija?  Hehe, KRISIUN RULLE!!!

Neteikšu ko es darīju WC, kad pēkšņi sadzirdēju smuko sieviešu balstiņu :)  Kā vēlāk izrādījās  šī balstiņa pieder čutj čutj pufigai poļu EPICA dziedātājai… biju aizgājis zālē pabaudīt…  tāda simpātiska djevčina, kā lielākā daļa poļu meitenes… dzied, labi dzied… mūziķi viņai apkārt skraida… daži arī dzied… it ka kopumā nekas… bet necepi… varbūt tāpēc ka nekad neesmu griezis vēnas klausoties TRISTANIA, NAITHWISH @ KO…

Maza atkāpīte… poļu jaunieši izdomāja ka dabūt degvielu iekšā… tam tie izmantoja prezervatīvus kurus sataustot nerādās aizdomas… nu un tad pa druskai ielejot prezervatīva saturu glāze ar sulu gaidāms efekts droši vien ir sagaidīts…

Nākamie viesi ENSLAVED spēlēja mūziku kuru citi mēdz saukt par viking metālu… manuprāt ir tas pats black… Nezinu, atšķirība no citiem kaut ka arī īpaši neiecepina :) Tiesa gan dziesmas no pēdēja albuma kurā paradās arī death elementi daudz klausāmākas man likās…, bet laikam nebūšu tas kas varēs novērtēt ENSLAVED uzstāšanas…

Pēc kārtēja hamburgera manās acīs priekšā uz skatuves nostājas apdāvinātie ar uzstāšanas laiku (80 min. ?!?). Michael Schenker Group… pēc festivāla, autobusā man likās, ka šo laiku varēja sadalīt uz citām šī festivāla zvaigznēm… Mūsu vidū sauktais  GSM :) spēle heavy… ar interesantam, atmiņā paliekošam melodijam… pūlis pie skatuves liecināja, ka uz skatuves esošiem ir daudz piekritēju… un mēs… pēc neilgas apspriešanas ar Intaru upurējamies silta hot – doga labā :)

Priekšroka atdota poļiem… mazā skatuve…  SADOWS LAND ar savu jocīgo ūsaino bundzinieku…  deat’uha… beigās DEATH covers…. joprojām nevaru atminēt, jo skanēja ātrāk, prastāk un savādāk…

Uz DEVILYN priekšnesumu atnākošais pūlis lika mums sist viens otram sejas, raut matus un strīdēties :) par to cik tad cilvēku te ir… nekas nelīdzēja, katrs palika pie sava… bet nopietni bija oh…udjiviteljno daudz. Tik daudz nebija manīti pie mazās skatuves ne pagājušo gadu, ne arī šogad… siltie aplausi  brutal death ražotājiem… un mēs ejam tālāk…

Es atkal un atkal redzu vienu un to pašu… jo lielāki monstri taisās spēlēt, jo ilgākas tiem ir gatavošanas… es jau sāku pamazām atdoties miega rokās, kad beidzot VIŅI… MORBID ANGEL… Divi ģitāristi aizņēma savas vietas sānos, lai savāktu visus centrā vienā čupā….  pa vidu Taker’a kungs ar baseni gatavs šaut publiku krustām šķērsām… par tiem, kas izdzīvos solījās parūpēties Pete Sandoval, kas aizņēma siltāku vietu pie lielgabala iekārtas… sākas… Pēc pirmās dziesmas es stāvēju tā kā apdullis… otrās laikā skatuves virzienā pa jau kritušo rokām sāka rāpot daži drosminieki kuri tika laisti tuvāk un sašauti jau pie pašas skatuves… šī aina nemaz nebiedēja citus un arvien biežāk un biežāk varēja vērot kā sašautie galvā rausta kājas un rokas savā agonijā… Trešā dziesma un nu ir gals pēdējiem paliekušiem… tā bija īsta nāves deja… tas nav nekāds “suņa loceklītis”… vai visiem ir skaidrs kurš te ir GALVENAIS? Kurš būtu šaubījies… 45  minūtes kā viena izelpa… teritoriju atbrīvo no cilvēku kautķermeņiem… un mēs uz grīdas pamānām divus garus matu kušķus, kuru saimnieks acīmredzot bija aizmirsis :)…

Iekodām un atpakaļ zālē… kājās stāvēt nav spēka… sēžamies uz krēsliem vērot TIAMAT… sadzirdot pirmās skaņas esmu pusmiegā…  un te sākas interesanta spēle… sadzirdot kādu pazīstamo dziesmu es vēros vaļā… pēc kuras atkal sekoja koma… kad sets bija galā es uzzināju ka kāds Rebeiro ir pielicis savu pirkstu pie pēdējas dziesmas :)

TSA nogulēts… nav ne mārrutka žēl… poļu vecais hard roks… kuram ir vērtība tikai veciem penčiem…

MOONSPEL… nu ko es teikt… ja es nebūtu šo dzirdējis es būtu pakāries uz Intara matiem :)

Atkal ilga gatavošanās… stāvam centrā un ar mugurkaulu jūtu, ka man atrašanās vieta nepatīk :) atmiņas par to kā es pagājušo gadu pie skatuves baudīju ANATHEMA ir siltākas par hamburgeru manā vēderā… viss… intro… MOONSPEL sāk ar “In and Above Mem”…  trakie poļi… seko “From lowering skies”…  es jūtos kā iebāzts veļas mašīnā …. “Alma Mater”… vakhanālija kuru nevar aprakstīt bez nenormatīvas leksikas… es secināju, ka esmu vecs tādām aktivitātēm… piespēlējot ar galvu kādu garām peldošo sieviešu dibenu un ar roku palīdzību pasviežot to skatuves virzienā es devos prom… prom no epicentra… kad atradu kādu klusāku piestātni kur varēja izbaudīt MOONSPEL priekšnesumu rūpīgāk… pa to laiku paspēja jau labu laiku paskanēt “Vampiria”… nu un, ja es nemaldos, “Ruin & misery”… Fernando rokās vicināja kaut kādu burvja puļķi, sita ar to skatuvi… no malās izskatījās, ka arī viņam gribas kādam citam iešaut… “Everything invaded”… ,tad nākamā dziesma no man ne tik iecienītā albuma “Sin/Pecado”… jā, pēdējo reizi MOONSPEL (kā arī TIAMAT) METALMANIA ir bijis 2002.g.  un, cik es saprotu, viņi ir biežie viesi šeit, kas dod iespēju justies te kā mājās… “Opium”… es jūtu, ka trakumsērga tuvojas arī tai vietai, kur es stāvu… Skan vienīgā no “Darkness and Hope” albuma dziesma “Devilred”… Iespējams, ka cilvēkam, kurš redz MOONSPEL pirmo reizi, varēja rasties sajūta, ka Fernando pārāk zīmējas uz skatuves…  cik es varu spriest nu jau no divām viņu uzstāšanas reizēm, ka šī banda taisa vienreizējo šovu ar savu specifisko šarmu un atmosfēru… un pats Fernando varētu būt no tiem labākiem šoumeniem… “Mephisto”… es sajūtu kā kļuvu nesavaldāms… vairs nav ne ka tikai portugāļi ar savu mūziku… Un atgriežoties pie tās zīmēšanas jāpiemin, ka vīri rakstījās uz DVD, tad, ja arī zīmējas čutj čutj, tas ir piedodams :) “Paldies jums”,- saka Fernando. “Tagad pēdēja dziesma šovakar… no mūsu albuma “Irreligious”… “Full moon madness””… absolūtais Hits!!! Dziesmas vidū Fernando uzkāpj uz pamatnēm kur atrodas bungas un sit divus lielus šķīvjus… skatuve pilna ar dūmiem… citus muzikantus redzēt nav iespējams… no malas tas izskatījās tā, ka stāvot ar muguru pret zāli, viņš būtu diriģents šim sapnim, šim vienreizējam pasākumam… neaizmirstami…. Lai tādu pārdzīvotu ir vērts dzīvot… viss… priekš manis festivāls ir beidzies…

Protams bija vēl  SOULFLY… tika izpildītas SEPULTURA dziesmas… jāpiezīmē ka “Chaos AD” tiem īpaši kruta sanākusi… bija zālē, kur skatītāji lēkāja līdz griestiem… bija daudz kas… mani tas vairs neinteresēja… kaunos… :)

Secinājumi nebūs… es domāju, ka nav jāaģitē braukt vai nebraukt uz šāda mēroga pasākumiem… vienīgais, ka to ir iespējams izdarīt gan naudas ziņā, gan laikā ziņā… viss atkarīgs tikai no tā, ko tu pats vēlies… neaizbraucot tu nekāda gadījumā ne ko nezaudēsi…  aizbraucot uzzināsi arī ko jaunu…

Estragons.

Ievietots: 2004. gada 23. martā, plkst. 16:15
Komentāri
Storm
, 2004. gada 24. martā, plkst. 09:24
0
 
Saagjiteejaat juus mani ar to EPICA. Jaameklee kaadi jamo ieraksti.
Intars
, 2004. gada 25. martā, plkst. 13:25
0
 
Nekas iipashi praatiigs jau nav gan, shajaa stilaa netruukst labaaku grupu. Un vienreiz par visaam reizeem skaidriibas labad - Epica ir no Niiderlandes, nevis kaa tika mineets, no Polijas vai Anglijas :P
!
, 2004. gada 28. martā, plkst. 17:59
0
 
he, man ari likaas, ka Epica ir no Polijas.
BigUgga
, 2004. gada 28. martā, plkst. 20:34
0
 
njeeee nu prikols jau taads, ka taa beibe mociija poliksi ka savu maati. a tie paareejie angliski. sou... hui zi ;)
Intars
, 2004. gada 29. martā, plkst. 14:19
0
 
Nav tak nekaadu probleemu paarbaudiit, no kurienes vinji ir. Un kaapeec gan lai taa Simone Simons nevareetu iemaaaciities dazhas fraazes poliski? :)
Black DATA
, 2004. gada 30. martā, plkst. 18:36
0
 
Ui... Epica tiiri sakariiga grupa. Speelee kaut ko liidziigu saviem tautieshiem Within Temptation, tikai makeniit suudiigaak (vismaz no taa viena albuuma ko esmu dzirdeejis spriezhu). Mazaas devaas tiiri normaali.
Storm
, 2004. gada 2. aprīlī, plkst. 07:54
0
 
Nu tajaa briidii, kad Intars paveestiija ka jamie ir no Niiderlandes, man uzreiz asociaacijas radaas ar Within Temptation :)
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji, tapēc ielogojies vai reģistrējies!