 |
 |
 |
 |
70-to un 80-to gadu smagā rock veterāni Whitesnake pagodināja arī Latvijas true hard rock cienītājus ar visai labu koncertu.
Iesildošā grupa šajā pasākumā bija Sanctimony. Protams, ka true Latvijas underground cienītāji atceras un ciena veco labo death stilā spēlējošo Sanctimony, taču pēc šīs uzstāšanās arī man kļuva skaidrāka stila maiņas būtība un varu atzīt, ka pēc šīs uzstāšanās varēja saprast grupas domu mainīt stilu, kas paver pavisam citas iespējas uzstāties dažādām auditorijām kā underground publikai, tā arī komerciālo un citu pasākumu crowdam, kur gind, death, black grupas protams aicinātas netiks:)) Citējot BigUgga: "diez vai mums vajadzīgs otrs Flaying",
jāatzīst, ka izmaiņa ir vairāk vai mazāk likumsakarīga. Spēlēšanas kvalitāte vairojas ar katru uzstāšanas reizi un grupas image īpaši nav mainījusies, pasākumā vēroju tos pašus underground personāžus ar nemērīgi virpuļojošiem matiem un tādu pašu zvērīgi noskaņotu vokālistu (kaut kā nepavelk man jaunais HellHammer apzīmējums vokillers:) ). Arī šoreiz man neizdevās ieraudzīt, ka kaut viens no grupas sastāva lēkātu līdzigi kā to dara nu-metal šedevri.
Kopumā Sanctimony atstāja labi organizētas, kvalitatīvas un ar publiku komunicējošas grupas iespaidu. Runāšana starp dziesmām protams bija latviešu valodā, tāpēc nācās dzirdēt dažādas pasmieklīgas replikas no apmeklētāju vidus, viens kaut kur man no mugurpuses paskaļi norēcās "Konchai zdesj bazar bitj, zdes toljka russkije prishli", kad vokālists Jānis stāstīja par to, ka viņus iespējams dzirdēt arī Radi SWH ēterā un izteica pateicības metinātāju instruktoram un vēl viens diezgan skūts pagara auguma tipinš nogārdza : "Bila bi u menja takaja frizura, ja bi umel takzhe kak onji dalbatj":)) Limp Bizkit zākāšana izrādījas taisnība, lai arī pēdēja koncī man nesanāca to dzirdēt, tomēr šoreiz uz to es varēju noskatīties pēc pilnas programmas gan dziesmā, gan Viestura krekla uzrakstā no priekšpuses. Interesanti tikai ko ar to vēlas panākt grupa? Pēc Sanctimony uzstāšanas kādu laiku skaņotāji raustīja ģitāras un
staipīja vadus, skaņodami rock leģendu inventāru, un ar gaismas izdzišanu, vecie, daži arī paresnie, grausti parādījas uz skatuves, bet nu nodeva reāli labi un pēc pilnas programmas.
Nezinu vai vērts rakstīt kādas lielas recenzijas, jo tās var atrast citos metal review un palasot tos var iegūt pilnīgu priekšstatu par koncertu. Man pašam personīgi patika šis review un vairāk vai mazāk vadoties no tā arī nolēmu apmeklēt šo pasākumu: http://www.metalexpress.no/showreviews.asp?id=465 Bet nu kuram ir slinkums lasīt angļu mēlē varu vienīgi piebilst, ka man lielākā motivācija iet uz šo koncertu radīja ex-Black Sabbath vokālists Tonijs Martins. Sākums šim projektam ir trīs vīri ar ģičam, kuri atdzīvināja šo projektu un ir savā būtībā arī orģinālie Whitsnake sastāva dalībnieki. Bez Martina pieaicināti tika arī keybordists un buņģieris. Tā nu šajā sastāvā tika nospēlētas dziesmas no tā saucāmā klasiskā whitesnake repertuāra 70-gadu līdz 84 gada veidotajām dziesmām, pēc ši posma lielu popularitāti 87 gadā guva Coverdeils un starp citu ar savu boy-band tipa grupu paspēja būt arī Rīga šajā pašā Sporta Manēžā, kas manuprāt arī bija ļoti labs pasākums.
Var jau būt ka šādas uzstāšanas ir vairāk vai mazāk komerciāla virziena pasākums un nav visai true, bet jāatceras, ka pirms death, doom parādīšanas ap 90-tajiem tādas grupas kā Metallica, Black Sabbath, AC/DC, Motorhead, Manowar, Bad Company, Accept, Anthrax, ZZ Top u.t.t. bija to laiku metāla virsotnē. Lai arī tagad par to nākas domāt kā par pavisam citu dimensiju:))
Bildes:
by DeathAngel
by BigUgga
DeathAngel.