Mans viedoklis par jaunajiem skaņdarbiem ir līdzīgs kā kolēģim no kolēģu saita - kaut ko tādu es negaidīju. Muzons sāk vairāk stūrēt melodic black virzienā un pirmajās divās dziesmās aizguvumi no Dimmu Borgir man likās itin skaidri saklausāmi, bet ne par to stāsts, jo šādā garā turpinot Dimmu Borgir varēs sākt vākt aizguvumus no Preternatural ;) Ierakstīts ir ļoti labā kvalitātē, kas priecē, jo šāda veida mūziku raw-underground kvalitātē izbaudīt ir grūti. Dziesmas kļuvušas atmosfēriskākas un kompozicionāli sarežģītākas, trešajā dziesmā parādās arī sievietes vokāls, piedodot svaigu odziņu, un kopumā jaunais materiāls kārtīgi sadod pa pakaļu, kas gan laikam ir pašsaprotama lieta, klausoties Preternatural :) Cerams, ka vīri plāno arī kādu šādā garā ieturētu full-length albumu pārskatāmā nākotnē uztaisīt - manas domas tādas, ka tam vajadzētu kļūt par bestselleru (hehe) ne tikai Latvijas mērogā...

Tātad sūknējam un slavējam:
Kissing the Queen of My Fears
Lunar Cry
The Scarecrow Field (feat Vic Anselmo)