Īsumā par Hard Rock Laager. Nu tātad, iepērkot nedaudz pārtikas un nedaudz vairāk alus, devāmies uz Parnu, kur arī izdevās iegādāties biļetes par iepriekšpārdošanas cenām. Uz vietas, Vana Vigala, atradām stāvvietu, uzcēlām teltis, aizgājām uz veikalu, vienvārdsakot iekārtojāmies un devāmies izpētīt apkārtni. Šķiet ka cilvēku bija vairāk nekā piemēram Baltijas Saulē, katrā ziņā ne mazāk. Procentuāli nav jēgas salīdzināt, jo bija vieni vienīgi igauņi un neliels bariņš letiņu. Leišu nebija praktiski vispār, tikai nākamajā dienā izdevās divus sastapt, pie kuru mašīnas mēs kādu brīdi paklausījāmies Skyforger.
Par pašu koncertu, tas notika pamīšus uz divām skatuvēm – kamēr uz vienas spēlēja, uz otras iesildījās. Runājot par skaņu, tā bija laba pie pults, lai gan tas ir saprotami, bet īpaši zīmīgi tas bija uz mazās skatuves (M), kas bija pļāvā netālu no upes. Lielajā skatuve (L) bija estrādes tipa, un protams akustika tur bija pavisam citāda.
Pirmā grupa, kuru gāju ievērtēt bija Loits (L). Acīmredzot pašā Igaunijā šī nav populārākā grupa, vai arī cilvēki vienkārši vēl nebija nobrieduši sākt aktīvi klausīties grupas, bet publikas bija pamaz (relatīvi protams). Loits grūti apvainot neprofesionālismā, tā ka nospēlēja labi, skanējums gan bija nedaudz dīvains, bet tā ir viņu īpatnība, ka viņu mūzika labāk skan šaurākās telpās. Lielās skatuves plašumi daudzās dziesmās nenāca par labu skanējumam, jāpiebilst gan, ka atrados tuvu skatuvei. Īsti vairs nav ko piebilst, Lietuvā šie man labāk patika.
Neglected Fields (M) ieradās praktiski līdz ar Loits uzstāšanās beigām, tāpēc sanāca neliela pauze. Pirmo dziesmu noklausījos pie skatuves, praktiski neko nevarēja saprast, man bija par skaļu. Mēģināju stāvēt un klausīties pie pults, bija labāk, bet arī nekas spīdošs. Izdomāju pasargāt savas ausis, un dodies atpūsties. Vēlāk izrādījās, ka pareizi izdarīju, jo skatuves tuvums bija pamaitājis dažiem dzirdi.
Pamodos es no dikti dzirdēta meldiņa, ko pavadīja vārdi "come across to the promised land". Vārdus varbūt nosapņoju, bet meldiņš tiešām bija dzirdēts. Nu tad es ātri cēlos un devos skatīties Herald (L) uzstāšanos. Spēlēja cik noprotu heavy, un darīja to ļoti labi, man pat ļoti patika. Grupa IMHO izklausījās pēc Iron Maiden, un pirmkārt dēl vokāla, kas bija ļoti izteiksmīgs un labs. Dziesmas šķita dzirdētas un es pat domāju, ka bija ļoti daudz koveru, lai gan manu sajūsmu par šo grupu tas nemazināja, jo īpaši tāpēc, ka no heavy es neko nejēdzu. Arī publika šo grupu uztvēra ļoti pozitīvi, un grupa izpelnījās lielu atbalstu.
Nākamie bija Must Missa (M), igauņu blekeri ar igauņiem tipisku bleku. Šķiet, ka viens no ģitāristiem bija no Tharaphita (kā arī Meinardus, vokāls), lai gan pārliecināts neesmu, jo bija jau patumšs un arī ar bārdu viņu redzēju pirmo reizi. Katrā ziņā Tharaphitas noskaņas bija manāmas, lai gan mēģināja viņi spēlēt vairāk atmosfēriskāku mūziku. Daudz tika izmantoti vienkārši meldiņi, kurus nepārtraukti mala pa riņķi, tam pa vidu pāris lēnākas vai gluži otrādi ātrākas vietas, kas jau vairāk izklausījās pēc black, nu kopumā klausīties var, bet nekā īpaša. Tad vienu brīdi bija intro tipa gabals, kur visi bija nokāpuši no skatuves, un likās ka ar to uzstāšanās ir arī beigusies. Pēkšņi uz skatuves parādījās divas meitenes apmetņos un ar lāpām rokās. Nedaudz paplātījās ar lāpām, tad norāva viena otrai apmetņus. Tad nu arī tika nospēlētas vēl divas dziesmas, kuru laikā šās minimāli apģērbtas pagorījās, laistot publiku ar alu un smērējot mūziķus ar kečupu. Nu primitīvisms neaprakstāms, bet ar to arī izcēlās uz pārējo fona.
Uz Swallow the Sun (L) letiņu skaits nedaudz bija palielinājies. Pirmā dziesma, ko somi nospēlēja atgādināja nu ļoti garu intro. Man sāka šķist, ka būs ļoti garlaicīgi. Turpinājums bija nedaudz interesantāks, un pāris dziesmas likās tīri labas. Spēlēja šie doom, kur tika izmantots sintezators un zems rūcošs vokāls. Tad man sāka apnikt un vienas dziesmas laikā biju aizgājis pastaigāties. Atgriežoties apsēdos pie pults. Kā jau ne pirmo reizi pierādījās, tā ir labākā vieta, un noklausījos uzstāšanos ar samērā lielu interesi. Spēlēt jaunieši māk, tur nu ne pielikt ne atņemt.
Ar to pirmā diena bija arī galā. Vēl protams pasēdējām, padzērām, uzdziedājām, paņirgājāmies par igauņiem, kas masveidā nespēja atrast savas teltis.
Otrajā dienā bija vairāk aktivitāšu nekā mūzikas. Rīta pusē skanēja kaut kāda pankuha, ko negājām ievērtēt. Tika sēdēts, iedzerts, runāts gan par, gan ar igauņiem, uzspēlēts futbols, vienvārdsakot baudīta dzīve. Ievērtēts tika arī Catafalc (M), nu gaļa kā gaļa. Metsatoll (L) bija dzirdams spēlējot futbolu, vienīgi var pateikt, ka šiem repertuārs nav mainījies. Nu un vakarā tika ievērtēts Dismember(L), ko gan arī nepaliku ievērtēt līdz galam, jo nedaudz apnika, un pilnīgi bez problēmām bija dzirdams arī telšu rajonā. Nu, zviedru desa paliek zviedru desa, kam patīk, tas lai arī klausās. Nu un līdz ar Dismember uzstāšanās beigām pasākums bija beidzies, atlika tikai pagulēt un doties no rīta uz mājām.
Black DATA
Bildes:
by thetrve
by BigUgga
pasaaciens uz goda - aaleeshanaas briivdabaa vienmeer forsha