Man patika viņu 1994.gada albūms "The Silent Whales Of Lunar Sea", bet neko vairāk arī neesmu dzirdējis...

Lai ari šito cd vēl nav nācies dzirdēt, par SKYCLAD pāris vārdus gribētos piebilst. Īsumā ir tā, ka līdz 2001.g. albumam Folkemon (ieskaitot) SKYCLAD manā skatījumā ir viena no labākajām, interesantākajām un nepamatoti nenovērtētām grupām. Pirmais cd, ko netīšām dabuju bija 1999 Vintage Whine un ar to pietika, lai es iespējami īsā laikā savāktu visus pārējos un ierakstītu SKYCLAD savos top favorītos. Taču līdz ar vokālista un grupas galvenās personas Martin Walkyier aiziešanu SKYCLAD vairs nav tas. Pirmkārk jau viņa aizstājēja balss skan (vismaz 2002 cd No Daylights ... Nor Heeltaps) kā no lauku amatieru šlāgergrupas. Otrkārt, Martin Walkyier tiešām bija grupas līderis visās jomās, ieskaitot dziesmu tekstu rakstīšanu, kas SKYCLAD gadījumā ir vērtība pati par sevi. Tāpēc nav saprotams, kāpēc grupa līdz ar Martin Walkyier aiziešanu nav pašlikvidējusies. Salīdzinājumā SKYCLAD bez Martin Walkyier manā skatījumā ir aptuveni kā DEATH bez Chuck, MEGADETH bez Mustaine, OVERKILL bet Bobby Blitz vai tml.
Bet albumi laika posmā no 1991 līdz 2001 ir visumā fantastiski. Ir, protams, izcili albumi kā A Burnt Offering For The Bone Idol, Prince Of The Poverty Line, The Silent Whales Of Lunar Sea, Irrational Anthems u.c., gan arī nedaudz švakāki kā Oui AvantGarde A Chance, The Answer Machine?, kur viņi pārāk attālinās no metāla un iebrauc folk teritorijā. Grupas labākais periods manā skatījumā ir no Burnt Offering līdz Silent Wales, kur ir pietiekami daudz metāla un pietiekami daudz folk un tamlīdzīgu fišku, kas viņu skanējuma padara pietiekami unikālu. Un visi folk elementi, vijole, utt viņu mūzikā ierakstās perfekti un dabiski nevis vienkārši formalitātes pēc, kā tas ir daudzām citām grupām (tipa iemočīs kādu stabuli vai kokli lai tik būtu oriģināli, nepadomājot vai tas tur iederas vai ne).
Martin Walkyier dziesmu teksti kā jau teicu ir atsevišķs temats, manā skatījumā labākie teksti kādi jebkad ir metālā sastapti, tos, principā ir vērts palasīt tāpat. Protams, ir biški jāzin angļu val un ieteicams ir tuvumā turēt arī vārdnīcu, jo tekstos netrūkst vārdu spēles un samērā novecojušu vārdu. Patīkami, ka tekstos nav ne smakas no vispārpieņemtām un sen apnikušaām klišejām vai ari sprediķošanas. Martin Walkyier ir vecis ar savu funktieri, interesantu skatījumu uz pasauli un tajā notiekošajām lietām, ir jūtams, ka draudzējas ar pelēkajām šūniņām, bet pats galvenais, ka visu to prot arī attiecīgi izteikt.

Piem. 1995.gadā bija tāda maza jauka dziesmiņa veltīta Eiropas Savienībai (Desperanto (A Song For Europe?),

This is our song for Europe,
I thought we saw the borders fall?
Guerre sans Frontiers -
And it seems nothing changed here at all.

They're building a Tower of Babel in Brussels -
It's called the Euromisery,
And once we're inside they'll take us for a ride.

Placing life and death decisions in the hands of politicians,
Poltroons playing judge and jury - like alcoholics in a brewery.

It's an uncommon market - we're all Eurosexual,
I want an E.C. lay, and when I'm inside she'll take me for a ride.

Passing laws on moral issues -
Sticky fingers holding tissues.
Pyromaniacs with fire who light the fuse and then retire.
Starve the pure and feed corruption,
Walk the path to self destruction,
Open old wounds - turn them septic,
Save us all from Euro-sceptics.

This is our anthem of nations,
Another treaty signed in vain.
It's a knockout! -
Hope falls to the canvas again.

itkā jau nekas īpašs, bet interesanti, ka gandrīz 10 gadi ir pagājuši, bet nekas nepareizi tekstā nav. Eiropā točna birokrātija pieaug ģeometriskā progresijā.

Koroče atvainojos par lapas pieķēpāšanu, bet doma īsumā bija
1. SKYCLAD ar Martin Walkyier viens no maniem visu laiku favorītiem;
2. SKYCLAD bez Martin Walkyier – SKYCLAD vārda nelietīga izmantošana;
3. CD “A Semblance Of Normality” neesmu dzirdējis, mēģināšu sameklēt un noklausīties, un būšu ļoti priecīgs, ja būšu kļūdījies, bet tam es kautkā neticu…

Principā piekrītu tev, Slayer, kaut gan neesmu dzirdējis nevienu Skyclad ražojumu pēc "Folkemon". Bet, kā noprotu, laikam arī nav vērts. Martin Walkyier ir īsts dzejnieks, un Skyclad noteikti ir (bija?) varen feina grupa - var klausīties kā jautru pavadījumu dažādām aktivitātēm, neiedziļinoties tekstā, vai arī pievērst uzmanību vārdu spēlēm un dzēlīgajiem tekstiem, un baudīt kā mākslu.