Par Morgion var teikt, ka šī amerikāņu grupa ir metusi ārkārtīgi nopietnu izaicinājumu Doom Metal dzimtenes Lielbritānijas grupām. Tikai, Morgion ir miruši. Ceļojums ir galā. Tas apstājās pie ģeniālā Cloaked by Ages, Crowned in Earth albūma. Tas ir stāsts, biedējošs un satraucošs stāsts par trīs dvēselēm, trim ceļotājiem, kuri savā īpašumā ieguva trīs viņpasaules zobenus... Bet, līdz ar tiem, viņi iemantoja arī katrs savu lāstu... Cloaked by Ages, Crowned in Earth ir stāsts par viņu ciešanām un likteni...

Kāds albūms ir muzikāli? Ļoti amerikānisks. Trūkst tās Doom Metal garšas, kāda ir piem., My Dying Bride vai vecajai Anathema. Bet tā vietā ir radies kas jauns... Doom mūzikas atmosfēra, tumšā gaisotne un bezcerība tiek parādīta no pavisam jauna skatu punkta. Daudz intravertāka nekā angļiem, daudz noslēpumaināka, majestātiskāka. Kaut gan esmu Anglijas patriots Doom Metal ziņā, tomēr pat man ir jāatzīst, ka Morgion ir pavēruši ceļu arī amerikāņu grupām uz šo tik komplicēto un smalko mūzikas virzienu.

Kā lai noraksturo Morgion stilu? Epic Doom/Death Metal. Cloaked by Ages, Crowned in Earth manifestē sevī perfektu sintēzi starp ģitārām un vokālu. Morgion ir divi vokālisti – Garry Griffith un Dwayne Boardman. G. Griffith tīrā balss skan drūmi un sērīgi, tā ir pavisam „taisna”, ne tā kā A. Stainthorp no MDB, kura tīrais vokāls ir vaidošs, izmocīts un mirstošs. Savukārt, D. Boardman growling ir tik dziļš un baismīgs, ka neviļus pat uznāk bailes... Atšķirībā no Morgion iepriekšējās relīzes Solinari, kur galvena loma tika uzticēta sintizatoram, jaunais albūms sastāv tikai no ģitāru mūzikas. Melodiskas, akustiskas, ļoti smagas... ideāla kombinācija Doom Metal, taču jāņem vērā, ka Morgion pārstāv pavisam citu skolu šajā mūzikā, tāpēc pats spēlēšanas stils ir ārkārtīgi unikāls.

Albūmā ir astoņas dziesmas, caur kurām vijas sākumā pieminētais noslēpumainais un traģiskais stāsts. Tekstu dziļums šīm dziesmām ir vienkārši neaprakstāms, tā priekšā var nobālēt pat MDB... Bet, Morgion ir miruši... nekad vairs viņi nenāks, lai sētu skumjas un briesmas... ceļojums ir galā... bet mūzika paliek. Tā ir nemirstīga...

May the Nether curse you....

Edenbeast

 

Ievietots: 2005. gada 17. martā, plkst. 10:27
Komentāri
augury
, 2005. gada 17. martā, plkst. 23:09
0
 
skumdina ka the last sunrise tik iisa dziesma kad pie beigam paliek pavisam interesanti, nezinaju ka vini izjukushi
augury
, 2005. gada 17. martā, plkst. 23:09
0
 
zel
DsssM
, 2005. gada 4. aprīlī, plkst. 10:48
0
 
Man gan šis CD liekas par vienmuļu, daudzmaz patīk tikai pēdējās 3 dziesmas, pārējās ir stipri par garu un neizteiksmīgas. Daudz labāks CD viņiem ir "Solinari" (1999), tur vismaz dziesmas ir labākas, kaut gan ar oriģinalitāti šī grupa noteikti neizceļas.

Ja kāds interesējas par ASV doom/death, tad Morgion var pamēģināt, kā nekā amīšiem šajā stilā ir tikai vēl viena laba banda (Necare) un viena lieliska (Novembers Doom).
Edenbeast
, 2005. gada 4. aprīlī, plkst. 16:56
0
 
nu, nu... amīšiem ir vēlviena vispāratzīta banda - EVOKEN... recenzija par albūmu Quietus drīzumā.... :)
augury
, 2005. gada 8. aprīlī, plkst. 17:13
0
 
blin un man gribejas par Antithesis Of Light kaut ko uzdrukaat
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji, tapēc ielogojies vai reģistrējies!