Klausoties šo albumu šķiet, ka Vehemence džeki saka: “Kamōn, mums taču vajag riktīgi nikni kapāt, jo mēs tak galu galā esam death metal grupa, vai ne?”, tomēr tai pašā laikā ik pa brīdim virspusē izlaužas doomīgais balādiskums. Tāda īsta balāde albumā ir tikai viena – gandrīz vai tīri instrumentālā (tajā ir tikai četras rindiņas teksta) dziesma “Alone in Your Presence”, tomēr momenti ir gandrīz vai katrā dziesmā. Taču kopumā vispār nevarētu sūdzēties par death metal raksturīgā niknuma trūkumu. To pietiekamās devās nodrošina vokāls, pareizāk sakot, abi vokāli – solista izpildītais growl, kas variē no dziļiem gārdzieniem līdz diezgan augstiem ķērcieniem, apvienots ar basista back vokālu, kas brīžiem atgādina aptrakuša papagaiļa brēcienus. Un, protams, tā nav vienīgā death iezīme Vehemence skaņās – rifi ir daudz un dažādi, gan sulīgie “dž-dž-dž-dž” tipa, gan arī augstāki un melodiskāki, turklāt ļoti bieži tie savirpināti visai tehniskās un interesantās kombinācijās, ar visādiem breikiem un tempa maiņām. Te jāpiebilst, ka ģitāru skaņa ir patīkami sulīgi dūcoša. Sōliņi ir gana daudz un smuki, kā spilgtākie šķiet septītajā dziesmā “Spirit of the Soldier”, un arī dziesmā “What Could Go Wrong?”, kurā pat jūtamas Blind Guardian atskaņas. Bundzinieks ar nav nekāds vakarējais, veiksmīgi kombinējot dažādus ritmus un parādot arī atzīstamas ātruma īpašības. Bass gan sevišķi no maisījuma ārā nelien, bet lielākoties neuzkrītoši biezina vispārējo skaņu, lai gan šur un tur tā gurksti ir skaidri sadzirdami. Sintezators te vairs netiek izmantots, klavieres arī tikai vienā dziesmā parādās. Varētu teikt, ka šis Vehemence albums skan drusku līdzīgi kā Kataklysm jaunākie veidojumi ar palielinātu melodiskuma devu, mainīgākiem tempiem un bez tik uzmācīga hyperblast.

Tematika dziesmām ir dažāda – ir gan par karu (jau pieminētais “Spirit of the Soldier”), gan par teroristiem pašnāvniekiem (“Kill for God”), gan par komā guļošu mīļoto (“By your Bedside”), gan par reliģiozo liekulību (“Trinity Broadcasting (Know Your Enemy)”), bet teksti nav nekādi izcilie (kaut gan metālā izcili teksti vispār ir diezgan reta parādība). Pavisam diskā ir 11 dziesmas, no kurām pēdējā skaitās bonus dziesma, kas pirmoreiz parādījusies pirmajā šīs grupas demo, kā arī gandrīz stundu garš videomateriāls, kas satur ierakstus no koncertiem, studijas darba un šādus tādus jokus no Vehemence sadzīves.

Kopumā var teikt, ka albums ir varen labs, piedāvājot diezgan plašu death metal spektru, no rāmiem un skumīgiem balādiskiem momentiem līdz itin pabrutāliem uzbrukumiem, neaizmirstot par melodiju, kas gan vairāk tiek panākta ar krāsainiem rifiem nekā sologājieniem.

Vērtējums – 8,5/10

Intars