Zinu, ka šis nav īsti mans lauciņš, tomēr mēģināšu kaut cik sakarīgi izteikties par dāņu muzikālo formāciju Nortt, kas faktiski ir viena cilvēka projekts un spēlē ārkārtīgi depresīvu black/funeral doom metal. Tā vismaz skaitās, kaut arī es neteiktu, ka tur daudz black būtu, ja nu vienīgi vokāls. Toties funeral doom ir nepārspējamos apmēros. Šajā albumā dziesmas gan ir funeral doom’am neraksturīgi parastā ilgumā – ap 5 minūtēm. Teksti nav lāgā saklausāmi, bet lielākajai daļai klausītāju tas arī neko nedotu, jo tie ir dāņu valodā; saka, ka esot par nāvi, un tiešām nav pamata tam neticēt, jo mūzika ir pilnīgi atbilstoša. Pašu mūziku īpaši aprakstīt nav vērts, jo tā ir minimālistiska, griezīgas ģitāras, sintezatora radītas klavieru un ērģeļu skaņas, bungas, kas nepārsniedz 60 bpm un drebuļus uzdzenošs vokāls – no vaidiem līdz gārdzieniem. Tomēr to apvienojums ir tik intensīvs, ka ja reiz šī mūzika Tevi uzrunā, tad tā savā varā paņem Tevi visu, tā ka nekas pāri nepaliek.
Skumjas? Izmisums? Nē. Te vairs nav nekādu skumju vai izmisuma, te vairs nav gandrīz nekādu emociju mums zināmā izpratnē, tās visas ir atstātas šai saulē. Nortt rada tik izteiksmīgi drūmas sajūtas, ka gribas ticēt, ka tāda aizsaule tiešām pastāv, jo tā ir vienīgā vieta, no kuras var celties šādas skaņas... Te neiespīd neviens saules stariņš, te nekas neaug un nekas nedzīvo, ir tikai visu aptveroša mūžīga tumsa, aukstums un blāvi pagātnes un nebeidzamas bezcerīgas nākotnes rēgi. Nortt kaut kādā nezināmā veidā izdodas muzikāli aprakstīt bezgalīgu tukšumu; faktiski šī mūzika vispār neasociējas ar pazīstamo trīsdimensiju telpu kā tādu. Tā ir autora vīzija par to, kas mūs sagaida nomirstot, un nevar noliegt, ka tā ir ārkārtīgi spilgta savā kailajā tiešumā. Salīdzinot ar Nortt uzburto drūmumu tādas grupas kā Shape of Despair liekas gluži saulainas... Tas nav absurdais drone doom, bet teju vai galējā muzikālā robeža, kur vēl pastāv melodija un ritms.
Asociācijas būs katram savas, es centos kaut cik aprakstīt savējās; tomēr Nortt ir tik skaudri drūms un baiss, ka attiecīgā noskaņojumā griež līdz kaulam un uzdzen trīsas... lai tā īsti izbaudītu šīs sajūtas, ieteicams tumsā un vienatnē. Ja klausītājs ir pašnāvnieciski tendēts, sekas var būt neprognozējamas....