Nu, vells; šitais ir ūnikums!...

Ar pirmajām skaņām tev virsū gāžas kas absolūti nedefinējams… Šī mūzika, kā pulksteņa pendelis, ne mirkli nestāv uz vietas; un turklāt burtiski ik sekundi maina veidolu gluži kā kaleidoskops…

Kopējā rāmī visa šī šiza nu nekādi nesatilpst, dažādi muzikāli atzari ik sekundi mūk laukā no jebkura rāmja kā no kastroļa pāri ejošs verdošs piens. It kā jau tiek dragāts tehnisks, brutāls death metal; ar pamatīgu death-grind atbilstošu vokālu burbuļošanu un iestarpinātiem skrīmingiem; tomēr, - kā jau teicu, itin nekas ne mirkli nestāv uz vietas.

Klausoties jutos kā Alise aizspogulijā… Ik uz stūra uzbrūk kāds gļuks, un ne mazākās likumskarības notiekošajā. Ka tik visa kā varētu sabāzt vienā kompozīcijā, man līdz šim tiešām nav gadījies redzēt. Pamēģiniet notvert kaut vienu nīti tajā visā – nojūgsities. Tikko gabals sākas kā tradicionālais death, te jau tas panesas kaut kādos rokenroliskos ritmos, kuriem pa virsu lejas satriecošākie atmosfēriskie soliņi, plus daudzbalsīgs skrīmings; vēl citā reizē tas viss noraujas uz traša ritmiem, kurus nomaina bungu zvetēšana hardcore stilā; tad vēl kaut kādi tikko manāmi episki ieskicējumi, džezs… Salsa… Viss, es neko nesaprotu… Krietnu laiku jau, kā nesaprotu…

Teksti? Kādi teksti? Domājat, man, šo klausoties, bij laiks kaut vai dziesmu nosaukumus izlasīt; kur nu vēl runājot par ieskatīšanos bukletā?...

Bet, klausoties šo visu, klausītāja interese tiešām kaut kādā pārdabiskā veidā tiek uzturēta pie dzīvības un nezūd un neatslābst ne mirkli…

Pie pirmās noklausīšanās, lai gan nekas no notiekošā līdz apziņai  tā īsti arī nenonāca, šie greizie, lēkājošie ritmi mani bij jau tiktāl iekustinājuši, ka uz priekšpēdējās dziesmas beigām / pēdējās sākumu jau gribējās mesties ar pieri sienā.

Kaut kas patiesi unikāls, jedritvaikociņ…Varbūt vēl vienīgi pēdējā kompozīcija varēja būt vairāk sakāpināta. Bet nu laikam tad tiešām būtu sienā ieskrējis.

Neiešu ko vairāk par šo stāstīt; tikpat labi es varētu censties šo izdancot. Teikšu tik, ka irlabs; bezmaz vai ģeniali, jedritvaikociņ!...

Žanra specifikas cienītājiem pašā laikā.

7/10

Stonerosis

 

Ievietots: 2005. gada 25. novembrī, plkst. 14:02
Komentāri
kirpuss
, 2005. gada 25. novembrī, plkst. 14:26
0
 
Patik, tas labi:D
Intars
, 2005. gada 25. novembrī, plkst. 17:10
0
 
Nez, nav sevišķi daudz pagaidām sanācis klausīties, bet, iespējams, tas tā iemesla dēļ, ka tas bezmērķīgums man tā arī neieklikšķēja. Tā īsti patika tikai pirmajā reizē, kad klausījos pālī :D Kaut kā trūkst fokusa, manuprāt.
tres^
, 2005. gada 26. novembrī, plkst. 16:34
0
 
Btw, kāds uzceps vienreiz jaunā depeche mode albūmiņa revjū, jeb man pašam būs jāķeras pie spalvas? ^^
Fauns
, 2005. gada 11. decembrī, plkst. 20:53
0
 
ņja, šitam es ieliktu kautkādu trijnieku. Galīgi neklausās. Skaņa pretīga, ritma nekāda. Saraustīti, sarežģīti ritmi un riffi ir baigi ok, bet šeit tas izklausās aptuveni tā, it kā džeki sanākuši kopā kautko uzspēlēt un vienkārši katrs nu tagad spiež ārā, ko vien var izspiest. Kompozīciju uzbūvē es viņiem liktu vieninieku. Vokāls ir sūdīgs un no viņa ātri sāk sapēt galva. Kāda sūda pēc jādzied trīs reizes pēc kārtas kautkāds garš, pretīgs "yeee"?? Izklausās tizli, un paliek nedaudz kauns viņu vietā. Kopumā tāda mēģinājuma skaņa. Ķip, nu ok, džeki, paldies, ka atnācāt, spēlēt protat, tas labi. Moš sāksim ķerties pie dziesmu rakstīšanas no nākamās nedēļas, bet pagaidām izlaidīsim savu šīsdienas mēģa ierakstu, moš kāds nopirks, vismaz varēsim uz nākamajiem mēģiem iepirkt aliņus.
Pievienot komentāru
Komentārus rakstīt var tikai reģistrēti lietotāji, tapēc ielogojies vai reģistrējies!
Aktuāli
Forums
Filmas! (29)
Online [0]
Pieslēgties
Meklētājs
Jubilāri
Sedmenc (10 gadi)
Komentāri
SEPULTURA (38)
Recenzijas
Viskas