Tad nu tā. Neskatoties uz to, ka šīs lapas recenziju sarakstā grūti atrast kādu albumu, kurš vecāks par pāris gadiem, nolēmu drusku uzrakstīt par vienu klasisku ierakstu, kurš man neizprotamā veidā ilgus gadus bija pamanījies paslīdēt garām manai ausij tā kārtīgi nenoklausīts līdz beidzot tika noķerts un piežmiegts, albumu, kurš droši vien lielai daļai no jums jau sen stāv droši noglabāts kompaktdisku plauktā, cieto disku vistālākajos nostūros un sazin, kur vēl.
Tātad somu folk/black metāla grupas Finntroll 2001. gada veikums „Jaktens Tid” neapšaubāmi ir viens no šī žanra paraugiem un daudzu fanu acīs arī grupas labākais ieraksts. Albums, kā jau Finntroļļiem ierasts, nav īpaši nopietns. Lai arī dziesmu teksti ir zviedru valodā, jo paši grupas dalībnieki uzskata, ka tā ir „nolādēti trolliska”, var noprast, ka ne par kādām nopietnajām tēmām te runa nav. Parastais black metāla skanējums filigrāni papildināts ar dažādām interesantām novirzēm no tēmas, tautas instrumentiem un jauku balsi, kas, atšķirībā no daudziem žanra brāļiem, it nemaz neliekas kaitinoša. Arī atmosfēra kopumā nav nekāda nordiski drūmā, bet gan jautra un līksma, cik nu black metāla rāmjos tas iespējams.
Ko, nu, tur daudz runāt. Ja patīk tādas grupas kā Ensiferum, Moonsorrow, Amon Amarth vai Korpiklaani, tad noteikti patiks arī šis. Tiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav dzirdējuši, iesaku to izdarīt. Ir vērts.
Kudars.