Spējš kājas atvēziens triec mana nama durvis vaļā ar blīkšķi tā, ka, logu rūtīm šķindot, es zinu nu pienākusi arī mana kārta. Man blakus gultā viens trešo dienu blenž sienā dobiem acu dibeniem. Salda līķa smarža liegi kairina manus notrulinātos/žurku noskrubinātos jutekļus. Ap manu gultu stāv vīri tinuši savas miesas apmetņos ar melniem acucaurumiem cepurēs.
- Laipni lūgti ciemiņi, mēs jūs ar nepacietību gaidijām!
Nācēji kaut ko klusi teic savā starpā, tad divi no šiem tver no priekšas un mugurpuses pie maniem izģindušajiem locekļiem un sāk vilkt mani lejā. Mēs esam sakrauti vienā gruzdošā kaudzē ar baznīcas grāmatām, vecām degeļļām piesūcinātām lupatā un citiem krāmiem, vēl mirklis un nāks pekles liesmas remdēt savas slāpes mūsu slimajās miesās. Drīz, drīz viss būs galā ..
Ir 1345 - 1349. gads un ir mirusi trešdaļa rietumeiropas.
Paiet 656 gadi un 24. oktobrī norvēģu bāleliņi, kuri strādā ansamblī ar zīmīgā gaduskaitļa “1349” nosaukumu vārdā, klāj plašām tautmasām vaļā savu gara/moku darbu “Hellfire”. Lai ieklausās, lai sajūt, lai apdomā.. Ak, nabaga bērns, no tavām asiņainajām vātīm dzims jauna pasaule, - skaistākā, tīrāka, patiesāka, noteikti labāka ..
Būs labi, vēl tik mazliet jāpaciešas un tā diena nāks, daži sakās, ka vēsture atkārtojas. 666.
Šķīstieties, ak jūs nejēgas, lai sods pār jūsu dzimtu un sēkla jūsos top neauglīga, onāna kultam gals reizi pa visām reizēm, še saņamat par manis zaimošanu, jūs netiklie radījumi, lieciet galvas, krītat ceļos, laiziet manas kājas !!
Korķis.
Kā gribu, tā arī rakstu un ne tev mani mācīt, kā recenzijai jāizskatās.
Ja netīk vai esi citadās domās par 1349 - "Hellfire" uzraksti sakarīgāk, būs interesanti palasīties, citādi tavs teksts tikpat tukša muldēšana, kas aizņem vietu lapā.
Lol, viena no labaakajaam recenzijaam Truumetaalaa, ja neskaita Fauna veikumus. Kuš kušiņš!
1337 ;)