Domājams, neviens Metal mūzikas klausītājs ar grupu Meshuggah nav jaiepazīstina. Tiem, kuri neko nezin par šo grupu joprojām, skaidrojums varētu būt visai īss – disku rokā, pie maģa klāt un saturies. Meshuggah ir grupa, kuras fanupulkā ietilpst milzumdaudz populāru mūziķu, piemēram Robb Flynn no Machine Head, Phill Anselmo no Down un vesela virne citu. Nav nekādu jautājumu, kādēļ – Meshuggah ir neatkārtojama, oriģināla un apbrīnas vērta grupa. Tādas otras mūzikas nav un, domāju, šādā līmenī un izpildījumā arī nebūs. Meshuggah, tā ir dzīva leģenda Metal mūzikā. Jaunakais albums «Obzen» vien nostiprina šīs grupas kulta statusu. Pēc atzinību ieguvušā un 2006 gadā pārizdotā albuma «Nothing», kas uzcēla Meshuggah vēl augstāk Metal mūzikas slavas zenītā, šī grupa, pierādot savu eksperimentālistu dabu, ierakstīja ļoti dīvaino, bet neatkārtojamo albumu «Catch 33». Pēc programmēto bungu lietošanas un dīvainu eksperimentu gūzmas minētajā albumā ar «Obzen» Meshuggah atgriežas pie dzīvajām bungām, mehānisko rifu buldozeriem un galu galā ar «Obzen» Meshuggah ir izdevuši tanku, kuru palaižot brūk un iznīkst viss apkārt. Šī ir mehāniska iznīcības mūzika, vajag nervus lai šo izturētu, tāpēc ja velies pārbaudīt sav izturību – ņem «Obzen», liec klausīties un – turies!!! Spēks!
Kaspars
kopumā - filosofiska, destruktīva, bet tajā pašā laikā uz meditāciju vedinoša mūzika, kuru nospēlēt ir traki grūti.
1 - To bleed ar triggeriem zinošs buņģieris var nospēlēt.
2 - Man skanējums baigi atgādina kautko uz *core pusi - tātad nepatīk. Un neko īpašu tajā mūzikā pagaidām nesaskatu.
Ok. Čaļi ir tehniski, bet kopā tas izklausās ne pārāk, lai neteiktu vēl skarbāk.
Mans subjektīvais viedoklis tipa.
ja tu raksti meshuggahdrumultra megacompetition veryawesome, tad moš arī nevar atrast.
par albumu - normāls blieziens
a par spēlēšanu - tur uz gičas man grūtāk būtu ne tieši nospēlēt, bet atcerēties to visu ;D
Meshuggah, teorētiski, spēlē to mūziku, ko ienīstu vairāk par jebkuru citu pasaulē - t.s. modern thrash. Taču, tāpat kā Metallica 80-tajos spēlēja tādu thrash, no kura citus epigoņus šķīra gaismas gadi, tāpat tagad visas neskaitāmās modern thrashy grupeles nav cienīgas Meshuggah kurpesnospodrināt.
Ja pilnīgi visi citi šai žanrā to vien dara, kā zelē to raksturīgo saundu caur neizteksmīgiem rifiem, ar 3. šķiras amatieru cienīgām iemaņām, tad Meshuggah dara to tādā līmenī, ka, neatkarīgi no patikas vai nepatikas pret pašu mūziku, cieņa tomēr rodas. Vienīgais gadījums, kad šai mūzikai rodas arī 3. dimensija.
Kvalitāte - labākais vārds, ar ko šo raksturot.
Lielisks, aizgrābjošs darbs.