Patiesībā, mūsu lielais Austrumu kaimiņš ir ļoti bagāts ar Doom metal grupām. Jāsaka, ka krievu Doom’s nebūt nav tas sliktākais un tajā sastopamas vairākas īpaši kvalitatīvas grupas, piemēram, Amber Tears, Otkrovenije Dozdja, Comatose Vigil un arī Vo Skorbyah, par kuru debijas disku tad arī būs šis stāsts.
Jāsaka, ka Vo Skorbyah pārsteidz ar ļoti izstrādātu skanējumu, kas gan brīžiem izklausās sintētisks, tomēr tas nebūt netraucē izbaudīt viņu mūziku. Šķiet, piemērotākais apzīmējums viņu mūzikas žanram būtu Folk/Funeral Doom. Atšķirībā no Somijas bēriniekiem, kurus raksturo apnicīgi garas un vienveidīgas partijas, šie krievi varētu tikt salīdzināti ar Funeral Doom tēviem Funeral no Norvēģijas, jo mūzikā Vo Skorbyah nebūt nav monolīti un apnicīgi, bet pietuvojas tam groovīgajam mūzikas elementam, kas tik raksturīgs Funeral mūzikā. Protams, abas grupas ar šo salīdzināt beidzam, jo nekā cita kopīga tām nav.
Vo Skorbyah ir atraduši jaunu un diezgan skaistu veidu, kā pievērsties kādas tautas senajiem rituāliem un tradīcijām. Šeit jūs nesagaidīsiet apnicīgās Pagan metal tēmas par karu, cīņu ar kristietību, seņču dieviem un tamlīdzīgu sviestu. Vo Skorbyah nolaižas līdz cilvēka traģēdijas dziļumiem, kuriem nav reliģisku, kulturālu vai jebkādu citu robežu. Ģimene zaudē vienīgo apgādnieku. Ko tas nozīmē? Nāve, posts, iznīcība. Labākajā gadījumā nožēlojama eksistence palikušajiem, kuriem nu sava satrunējusī dzīvība ir jāvelk ar ubagu dāvanām, un savas salauztās sirdis ir jāatvieglo ar žēlabu dziesmām. Izmantojot senkrievu valodu, oriģinālas tautas bēru dziesmas un sasodīti smagu un brutālu skanējumu Vo Skorbyah rada mūsu acu priekšā ilūziju par tām pāris dienām kādas senkrievu sētas iemītnieku dzīvē, kad seņču dievi pierādīja to, ka jebkurš dievs ir nežēlīgs, un atņēma ģimenei tās baķušku. Viss. Beigas.
Vīzija ir perfekta. CD ir perfekts. Instrumentālā un vokālā daudzveidība sajūsmina. Tēmas izvēle ir ideāla. Vērtējums 100%.
Edenbeast