Ir tāda norvēģu Funeral Doom grupa Funeral. Klausoties viņu iepriekšējos albūmus, man šī grupa ir izveidojusies par vieniem no iecienītākajiem depresīvās, maniakālās un dikti slimās mūzikas māksliniekiem. Tikai, viena problēma – sistemātiski, dažu gadu laikā ir miruši nozīmīgi grupas dalībnieki. Sākumā basists, un pirms 2 gadiem ģitārists. Jāatzīmē, ka abi bija atbildīgi par dziesmu komponēšanu. Šis aspekts ir svarīgs, ja gribam kaut ko pateikt par jauno Funeral veikumu.
Līdz ar pamatsastāva dalībnieku došanos uz viņpasauli, uz to pašu pusi ir devusies viņu mūzika, un grupas rokraksts – tāds groovīgs, kačīgs un izsmalcināti melodisks Doom’s. Jaunie dalībnieki pirmo reizi paši sacer mūziku šai grupai, un cenšas tikt līdzi nelaiķu sasniegumiem. Pirmais mēģinājums ir ok, tomēr, vēl ir jāpiestrādā, lai radītu kaut ko līdzīgu vecajam Funeral, kuru tik izcili raksturoja In Fields of Pestilent Grief un neatkārtojamais From These Wounds.
Bet, kā liels pluss jaunajam albūmam ir sadarbība ar leģendāro Doom Metal vokālistu Robertu Lovu (Solitude Aeturnus, Candlemass). Šis mākslinieks ir vienkārši izcils, un ar savu austrumnieciski ievirzīto klasisko vokālu liek skudriņām skriet pār visu miesu, kad viņš piesauc nāvi, bezcerību un vispārēju postu cilvēcei. Kopumā, albūms ir izdevies, tomēr mums ierastais Funeral tas gluži nav. Bet, gan jau ar laiku būs.
8/10
Edenbeast