2008. gada Esoteric dubultalbūms jau ar pirmo, 20 minūšu garo kompozīciju mūs aizrauj neticamā transā, muzikālā un noskaņām bagātā piedzīvojumā ārpus jebkādas stilistikas robežām, kaut gan vislabāk to visu varam definēt kā filozofisku funeral doom. Lai gan, ārprātam nav definīciju. Tas pastāv neatkarīgs, pašpietiekams un ideāls savā haosā.
Klausoties albūmu, varam sagaidīt straujus ritma, noskaņu un melodijas pavērsienus. Apsveicami, ka pēdējos gados Esoteric ir daudz vairāk izkopuši melodiju savā mūzikā, kas lieliski papildina vai pat vainago pārējo mūzikas brutalitātes un šizofrēnijas daļu, padarot kopējo skanējumu svinīgu, it kā tuvojoties kaut kam lielākam par cilvēka saprašanu.
Lieki netērējot laiku – must have, un ne tikai doom, bet jebkura cita smagās mūzikas cienītāja kolekcijā. Ja vien esat gatavi patiesam un īstam avangardam, nevis kārtējam kāda stila atgremojumam.
E.