Otrs bija neliels steidž iekš Metalmarkt, kur tika organizēts striptīzs un dažādu viesu uzstāšanās. Arī man nācās iekļūt Metalmarkt teltī, iepriekš samaksājot €2.50, taču cilvēku pūlis pie šī mazās skatuves bija tā pārblīvēts, ka pat nevarēja iespraukties. Pati Metalmarkt telts atradās praktiski tajā pašā vietā, kur pagājušajā gadā, taču ieejas pusē šogad tika saslietas tirgošanās vietas, kur varēja iegādāties dažādu atribūtiku, apģērba gabalus, dīvainus darinājumus, jāpiebilst, ka iepriekšējā gadā visa šī tirgošanās notika festivāla iekšpusē un šī izmaiņa šogad ir vērtējama kā ļoti racionāls risinājums, jo visi headbangeri bija kaut kā jāsatilpina festivāla norises sektorā. Pēc Saxon vokālista izteikuma apmeklētāju skaits šogad sasniedza ~42 tūkst metālgalvas.

Festivāla norises sektorā kā iepriekš bija True un Black metal steidži, kur uzstāšanās notika secīgi, t.i., uz viena steidž spelēja uz otra tajā laikā skaņojās nākamā grupa. Šajā gadā dalībnieku sastāvs True un Black metal steidžos bija tik spēcīgs, ka nemaz nebija vēlēšanās un laika apmeklēt un baudīt uz mazajiemm steidžiem notiekošās plosīšanās. Uz Headlineriem sanāca tiešām ļoti daudz cilvēku, izlausties līdz skatuvie 20 m attālumā šogad nebija iespējams, tāpēc pārsvarā skatījos no skaņošanās telšu priekšpuses, kuras atradās kādus 50m no skatuvēm.

Festivāla norises sektorā bez diviem grand steidžiem arī šogad bija divas mazāka izmēra skatuves.

Wet steidžs : telts tipa steidžs, kurā ieejot paliec uzreiz slapjš no galvas līdz kājām karstuma un metalheadu pārkarsēto ķermeņu pēc. Šogad šajā teltī atšķirībā no pagājušā gada neuzstājā neviens grands, arī grupu nosaukumi vismaz man bija pilnīgi nepazīstami, tādi kā, piemēram, Supersoma, arī karstums dienā, kas sasniedza līdz pat 35 grādiem, bija noteicošais faktors, lai netuvotos šai teltij:))

Party steidžs : mazāka izmēra open steidžs, kurš atrodas netālu no abām lielajiem un šogad arī neizcēlās ar pazīstamu grupu uzstāšanos.

Pēc vispārēja festivāla organizātoriskās izklāsta tālāk mēģināšu pastāstīt piedzīvoto festivālā.

Sākšu ar nokļūšanu līdz festivālam. Lielākā daļa no Latvija metālheadiem arī šajā gadā nokļuva festivālā ar īrētu autobusu, kā viņiem gāja, ceru, ka kāds padalīsies savā apskatā. Uz festivālu devāmies divātā ar lidmašīnu jau otrdienas rīta 03.08. Festivāla norises laiks bija no 05.08-07.08.2004. Paklaiņojuši pa Hamburgu, pavizinājušies pa Vācu bāni, nakti pavadījuši tankštellē netālu no Brēmenes, pastaigājuši pa Brēmeni, aizlaiduši līdz Bremerhafenei un ceļā uz Wackenu apskatījuši arī kārtīgus vāciešu laukus, 04.08 vēlu vakarā nokļuvām Wackenā. Nācās arī nedaudz pavizināties apkārt, līdz atrast šo miestu. Iepētījuši karti, no tuvākās pilsētas Itzehoe izlēmām uzreiz laist laukos iekšā, kas arī bija mūsu maldīšanās kļūda pa zirnekļtīklu veidīgajiem ceļiem, jo kā beigās izrādījās, tad braucot pa bāni uz priekšu bija nobraucamais ceļs ar norādi "Wacken", bet nu arī negribējas sākumā riskēt, jo ar tiem nobraucamajiem ceļiem no bāņa ārpus pilsētām ir tā kā ir, līdz apgriešanās vietai var braukt arī savus 20 km un atpakaļ:)).
Trešdienas vakarā campingotāju skaits nebija pārāk liels, tāpēc nekādas īpašās rindas iebraukšanai teritorijā nebija. Pirmais pārsteigums bija par to, ka katram auto par iekļūšanu camping teritorijā bija jāmāksā €20. It kau jau biļetē teikts, ka campingošana iekļauta, bet nu tā kā tā nācās škirties no šīs summas. Katram auto tika iedota arī uzlīme, kas pēc tam ļāva izbraukt un iebraukt teritorijā.

Noparkojos tajā pašā vietā, kur letiņu barš pagājušajā gadā pūtinājā savas miesas. Dēļ tā iemesla, ka nebija pārāk daudz auto, paspēju izšmaukt caur vieniem vārtiem, kur nelaida nevienu tajā brīdī un kurus staigājošie metaļoru bari bija atvēruši tik lielus, ka varēja ar auto tikt cauri, pēc tam gan šie vārti stāveja pusvirus. Sargi visiem teica braukt kalnā augšā, no kuriens vilkšanās līdz skatuvēm būtu liels fiziskais pārbaudījums. Tā nu noparkojos un lielā krēslā, nežēlīgā ātrumā uzslēju telti. Nez kāpēc bijām iedomājušies, ka pārējais latviešu leģions ieradīsies ceturtdienas naktī un ceturtdien pa dienu, taču par pārsteigumu, uzzvanot True, izrādījās ka visi jau ieradušies šeit trešdienas vidū un ieņēmusi vietas B sektorā, kurš atradās tuvumā festivāla norises sektoram. Šajā sektorā nevarēja iebraukt ar auto, tāpēc nācās palikt turpat un ceļot 2x lielāku gabalu no un līdz steidžiem.

Arī trešdienas vakarā jubilejas pasākumā notika kaut kādas aktivitātes alus dārza un wet stage teritorijā. Iekārtojušies, paķērām biļetes un devāmies meklēt pārējo letiņu teltis. Sazvanījām True, norunājām tikšanās vietu, veiksmīgi satikušies devāmies apskatīt kā iekārtojušies pārējie. Izsecinājām, ka šeit mēs ar auto netiksim un kaut kā īrētu autiņu negribējās atstāt tāpat, tad nolēmām pārbraukt un pārcelt telti nedaudz tuvāk. Pieaucinājis palīgos Bigugga, trijātā devāmies uz mūsu camping vietu, kad pusceļā atpakaļ draudzene nosecināja, ka līdzi paņemtās ieejas biļetes ir pazudušas ....

Trešdienas vakars iznāca izbojāts pēc iespējami lielākās programmas. Līdz fakta nosecināšanai bija jau pagājis krietns laiks un novazājušies arī bijām ne to māzāko gabalu. Sākumā nogājām tāpat atpakaļ līdz pārējo campingošanas vietai, bet tā ārī neko neatradām. Kaut kur tika izkasīti trīs lukturi, tā nu mēs trijātā, iesaistot Bigguga, klaiņojām pa mūsu ieto ceļu ar lukturīšiem un pētot papīra gabalus. Pati biļete arī nebija galīgi melna, viena puse bija balta, bet melnajā pusē bija dzeltens krāsojums, ieraudzīt it kā nebūtu problēmu, arī noietais ceļs bija ne pārāk sarežģīts, tā nu mēs staigāju šurp un turp, bet bez rezultāta. Citi koncerta apmeklētāji arī vazājās šurp turp nemitīgi, tā kā, ja kāds ieraudzīja, tad obligāti būtu paņēmis. Nosecināju, ka nav vērts te māžoties un kā idiotam ar lukturīti vazāties 20 reizes turp atpakaļ un ložņāt gar teltīm pētot samētāto džanku (bundžas, papīrus, visādu drazu), nekas neatlika, kā nopirkt biļetes vēlreiz, kas teritorijā jau maksāja €90 un parunājot ar pārdevējiem vienīgais ar ko šie varēja palīdzēt bija teksts "Yeah , man, that's realy sad". Naudas pāri vairs nebija palicis, tad ap 23:00 braucām uz vietējo Wackenas bankas bankomātu. Bankomāts bija slēgtā telpā, kurā it kā varēja tikti novelkot karti pie slēdzenes, līdzīgi kā Hansabankā pie McDonald, nezinu vai tur vēl tā ir. Protams, izmēginot visas kartes, kuras bija līdzās, tikt iekšā neizdevās. Braucām atpakaļ uz festivāla teritoriju, kurā iekšā tikām pateicoties nepazaudētai auto uzlīmei un biļetes šoreiz nepārbaudīja. Nebija īpaši labs noskaņojums, lai ietu dzerstīties un klaiņot riņķī, tāpēc devāmies pie miera. Pēc pāris stundām parādījas gaisma, nolēmu pa gaismu vēlreiz izšaut pameklēt. Pie vienas telts ieejas tās tur arī gulēja, nedaudz mitras, bet vēl joprojām derīgas ar visu noplēšamo malu. Izskatījās jau vairāk pēc tā, ka kāds tās bija atradis un pēc tam nometis pie tās telts ieejas, domājot, ka nu tās pieder kādam no šīm teltīm. Es jau nu pats droši būtu ņēmis un nakamajā dienā uz Wackenas galvenās ielas notirgojis pa puscenu. Tā nu veiksmīgi mums beidzās piedzīvojums ar biļetēm, kuras tūlītēji tika iemainītas pret apsējiem.

Festivāla atklāšanai bija jāsākās ceturtdien 18:00, tad nu līdz tam varēja izmantot šo laiku vai nu dzerstoties, bet nu karstā laika dēļ nekas cits kā vien alus iekšā nelien, vai nu peldoties baseinā, vai gulšņājot. Tā kā šīs nodarbes bija izmēģinātas pagājšgad, tad nolēmām aizlaist līdz tuvākajai lielākajai pilsētai - Itzehoe. Paķērām līdz vēl Viestardu ar babe un četratā paklaiņojām pa šīs pilsētas ielām. Mums līdzīgos tur varēja sastapt biezā slāni. Atpakaļceļā iešāvām arī supermārketā, un pāris stundas pirms atklāšanas bijām atpakaļ Wackenā. Mūs sagaidīja nežēlīga auto rinda visas Wackenas garumā un nostāvējām mēs tajā labu stundu.

Pirmajā dienā spēlēja 3 grupas, no kurām gāju tikai uz Motorhead. Vēroju šos grandus tuvu skatuvei. Iepriekš biju redzējis šo uzstāšanos arī Igaunijā, Wackenā hedi nogrieza savā līmenī, neko pielikt neko atņemt. Pēc šo uzstāšanās iecēlu nedaudz grādīgo, saguris pēc ceļošanas pa Vāczemi un iepriekšējās dienas piedzīvojumiem ar biļetēm, abi ar savu cienīto devāmies pie miera. Tā kā šajā gadā bijām atdalīti no pārējiem letiņiem, tad tas man krietni palīdzēja nepieļaut pagājušā gada kļūdu ar russina vodka drinkošanas demonstrēšanu:)). Piecēlies no rīta, devos uz dušām, kuras atšķirībā no pagājušā gada darbojās visas dienas bez izņēmuma, bet, iespējams dēļ lielā meklētāju skaita vai dēļ laika, kurā es tur gāju, deva laukā ūdeni kā tiko no dziļurbuma. Satiku savu igauņu paziņu, kurš mani sacienāja pēc tam ar igauņu Rock alu. Arī igauņi bija apmetušies turpat blakām mūsējiem. Letiņi iepaliek no šiem nedaudz kreativitātes ziņā, dodoties uz Wacken ar autobusu un šogad ar lidmašīnu, tā pirms trīs gadiem igauņi laida uz Wackenu ar kuģi un saviem auto, pagājšgad šie lidoja, šogad līdzīgi kā mēs brauc ar autobusu, bet daži no tiem šogad bez Wacken apmeklēja vēl Party Sun festivālu, kurš norisinājās nakamās nedēļas nogalē pēc Wackenas netālu no Berlīnes un atpakaļ devās ar satiksmes autobusu.

Piektdien grupas sāka spelēt 11:00. Nonākot līdz latviešu apmetnei, atklājās diezgan hohmātisks atgadījums ar Deathperado. Kāds no savējiem bija pārņēmis tā jēgu, ka nav spējis atšķirt savu telti no Deathperado, ielīdis viņa teltī, apgūlies blakām Deathperam un pēc kāda laika sadīrājis āzi iekšpus telts:)). Vainīgais pēc šī starpgadījuma tika iztransoprtēts no telts un nolikts blakus tai saldi gulēja.

Pirmā grupa, ko ievērtēju šajā dienā bija Orphanage, Nokavēju kādas 2 Orphanage dziesmas, līdz tiku cauri pārbaudēm pirms ieejas festivālā norises sektorā. Uz dienas pirmajām grupām kā parasti pūlis nav pārāk liels un tās spēlē arī ne vairāk kā pusstundu. Orphanage rāva diezgan kvlitatīvu doom, gothic muzonu, divi vokālisti : aziātu tipa vīrietis un miesās padevusies dāma latex gotiskā tērpā deva vaļā uz vella paraušanu.

Nākamie uzstājās : "Cathedral". Jāatzīst, ka vīri neizskatījas pārāk svaigi, kas varētu būt iemesls saistībā as iepriekšējās dienas uzdzīvi. Skanēja ne visai labi, biju gaidījis ko vairāk no šīs grupas, taču rezultātā nācās vilties.

Pēc "Cathedral" ievērtēju "Arch Enemy" sieviešu vokālu. Ļoti liels pūlis bija savācies šo monstrus apskatīt, diez ko tuvu nevarēja izspraukties līdz skatuvēm, bet nu nospēlēja līmenī un atstāja labu iespaidu. Pēc uzstāšanās liela daļa ļauzu devās uzreiz uz savu telšu vietām un saveidoja nežēlīgu drūzmešanos pie izejas no festivāla sektora. Kāds vācu bariņs diezgan eksluzīvi pazākājās par "Arch Enemy", sakot, kāpēc grupas nosaukums ir "Arsch Enemy", kas latviskā tulkojumā būtu "Pakaļas ienaidnieki", un skaidroja to kā iespējamo iemslu viņu parkošanās prasmei:))

Izlaidu "Brainstorm", atpūtinot kājas letiņu nometnē un gatavojoties vakaram. Uzmetu nedaudz aci "Mayhem" uzstāšanai, protams, "Mayhem" savā apmluā. Maniacs ar nodzītu pačku un pabalinātiem matiem izskatījās dīvaini, tomēr neizpalika arī neiztrūkstošās cūku galvas uz durkļiem, kas šoreiz tika arī uzstāšanās laikā dedzinātas ar efektīgiem liesmmetējiem virzienā no grīdas uz augšu. Kā stāstīja Deathperado, kurš monstrīgi bija ieņēmis vietu pirmajā rindā, tad šī dedzināšana bija arī ar visu tai piederošo raksturīgo gaļas deguma smaku. Šovs bija labs, bet skaņa bija šausmīga, pirmajās dziesmās Maniaca vokāls vispār nebija dzirdams, tāpēc devos ievērtot dīvaina grupu ar nosaukumu Satan, kuri grabināja uz Partu steidža. Izradījas, ka šie spēlē diezgan pieklājīgu vācu tipa powerīti. Patika, bet daudz neskatījos.

Kamēr pūtināju kājas, sēdot netālu no Party stage, uz True metal stage vēroju, ka savus ieročus sildīja "Grave Digger". Uz šo bandu sanāca liels pūlis. Noklausījos kādas 5 dziesmas, skanēja ļoti labi, bija pāris gabali, ko kādreiz biju dzirdējis, bet pēc tam, kad šie sāka likties pārāk vienveidīgi, devos atpūsties ārpusē.

Kā nākamie un manā die to see sarakstā esošie uzstājās leģendārā grupa "Dio". Redzēju šos Igaunjā kopā ar "Manowar" un "Motorhead" un varu teikt, ka visas cerības attaisnojās. Ronijs James Dio, lai arī pieklājīgā vecumā, nodziedājā 1,5 stundas bez jebkādām problēmām, beigās nogrieza arī "Holy Diver". Pēc uzstāšanas liels bija pārsteigums, kad uz skatuves parādījās "Manowar" vokālists, kurš pasniedza Ronijam Wacken rīkotāju sarūpētu piemiņas dāvanu par viņa ieguldījumu metālā. Arī "Manowar" vokālists stāstīja, ka Dio ir tas vecis, kurš rakstījis pirmās lapas metal vēsturē, no kurām visi pārējie ir mācījušies, ieskatot Manowar pašus.

Pēc iespaidīgās "Dio" uzstāšanas, nācās atpūsties, tāpēc izlaidu "Destruction", lai arī pēc tam sāku nožēlot, jo pārējie stastīja, ka esot bijis ļoti labs trash, un salīdzinot ar uzstāšanos Rīga, tas esot bijis pavisam cits priekšnesums. Saguruma pēc arī Warlock klausījos no letiņu apmetnes vietas. Cik varēja saprast tad speciālais Doro guests bija pats Bruce Dickinson no Iron Maiden.

Pēdējie piektdienas vakarā grabināja zviedru "Amon Amarth". Spēlēja ļoti labi, skanēja perfekti. Zviedru desa ir un paliek zviedru desa. Pēc iepriekšējās uzdzīves nakts daži no mūsējiem nu jau 2:00 naktī nebija kājās stāvētāji, tā Intars Amon uzstāšanās laikā gulēja kājās stāvot, pats pēc tam stāstīja, ka esot kādas reizes 3 aizsnaudies un jau gāzies uz mugurpusi.

Arī nākamajā naktī atrašanās ārpus letiņu bara pasargāja mani no pārdzeršanās. Pirms gulēt iešanas gan pārējie arī teicās iet atpūsties, taču daudzi kā izskatījas līdz gulēšanai tā arī netika, jo atkal dzerts tika uz nebēdu ar brazīļiem, skandināviem un jebkuru, kurš iegriezās teritorijā. Arī diezgan pieredzējuši alkohola lietotāji atzina, ka izdzerts ticis daudz, par ko liecināja arī fakts, ka noslēgumā nav izpalikusi arī ne parāk tradicionālā dīrāšana.

Sestdienas rītā latviešu metāla leģionāri Deathperado, Gatis un vēl viena džuse, kuras iesauku baidos sajaukt, tāpēc neminēšu, nāca klajā ar šausmīgu dienas plānu - nostāvēt visu dienu pirmajā rindā pie Black Metal Stage. Lai to izpildītu viņiem bija jānostāv no 12:00 līdz 2:00 naktī, kopā 14 stundas, pie kam, lai nepazaudētu vietu, prom iet nedrīkstēja. Uzcītīgākajiem metlaguardi deva dzert ūdeni, taču vakarpusē arī tas ūdens bija beidzies, tad nu ik pa brīdim, kāds no savējiem varēja palīdzēt cīnītājiem, atnesot kaut ko padzerties, vai pasargājot vietu, kamēr cīnītājs nokārto savas dabiskās vajadzības:)). Rezultātā šis uzdevums tika izpildīts, taču cik tas attaisno šādu uzvedību nezinu, jo bez Black stage arī uz Heavy stage uzstājās labas grupas, bet nu tas kā kuram, kas svarīgāks.

Dienas sākumā ap 10:00 uz alus dārza steidža uzstājās jau iepriekš minētais "Onkel Tom". Noklausījos pāris dziesmas un dažās minūtes pirms 11:00 iestājos bariņā, kas gaidīja uz iekļūšanu festivāla norises sektorā. Krietnu pusstundu nogaidījām, līdz metalguardi sāka laist iekšā un pārbaudīt apmeklētājus. Pirmie šajā dienā uzstājās "Bal Sagoth". Kā varēja saprast, tad , bariņs ar Sagoth faniem bija gaidījis vēl ilgāk par mums un saposušies ar pašdarinātiem koka zobeniem un vairogiem, kas bija aptīti ar sudrabotu materiālu, skriešus un vicinot savu ekipējumu traucās ieņemt pirmo rindu. Uzstāšanās laikā varēja redzēt, kā šie vicinājās ar saviem darinājumiem. Ja nezinātu, ka uztāsies Bal Sagoth, tad ieraugot večus, kas iznāca uz steidža, radās iespaids, ka nupat sāksies kāds Hip-Hop priekšnesums, taču spēlēja šie veči līmeni un solīja atgriezties Eiropā tuvākajā laika, sava jaunā albūma tūrē.

Nākamos ievērtēju "Death Angel". Skaņa bija ļoti laba, sniedza to, ko no viņiem varēja gaidīt, ļoti kvalitatīvs heavy metal. Paši dalībnieki izskatījās pēc eksotisko salu iemītniekiem, vilka uz aziātu tipu un vokālists vairāk līdzinājās regej grupu dalībniekam.

Izsakot visdziļāko riebumu pret "Decide", kuri jau tā ir slaveni ar savu riebīgo attieksmi pret publiku, it īpaši no vokālista Bentona puses. Tā kāda koncerta laikā Bentons ir piespārdījis kādu crowd diveri, kurš uzrāpies uz skatuves, spļāvis publikā. Kādā uzstāšanās reizē šim ir iekritis mikrofons ar visu statīvu  publikā, kad tas ir ticis atgriezts no publikas, Bentons atteicies dziedāt tālāk, un tālāk koncerts ir ritējis tikai instrumentālā formātā, tā nu arī Wacken uzstāšanās tika atcelta mistisku apstākļu dēļ. Lai nu kā, bet "Deicide" vietā spēlējā kārtējie zviedru old death metal pārstāvi - "Unleashed". Skaņas kvalitāte bija diezgan viduvēja, kārtējās problēmas ar vokālu un skaņošanu. Uz uzstāšanās vidu vairāk vai mazāk viss tika pieregulēts un uzstāšanās kļuva baudāmāka. Vokālists pavēstīja, ka šī ir viņu pirmā ustāšanās šādās lielas publikas priekšā un tāpat kā Bal Sagoth solīja drīzumā atgriezties ar sava jaunā albūma tūri pa visu pasauli.

Lai arī kā gribētos, tomēr ir ļoti grūti šādā festivālā noskatīties visas uzstāšanās, kādreiz vajag arī papūtināt kājas, uzņemt kalorijas, tāpēc nakamās 3  grupas nolēmu izlaist- "Anthrax","Cannibal Corpse" un "Nevermore", lai piekrātu spēkus pedējām grand grupām.

Atgriezos festivāla norises laukumā uz "Hypocrisy", krietni pirms to uzstāšanās sākuma, lai ieņemtu vietu tuvāk skatuvei. Grūti adekvāti vērtēt savu favorītāko bandu un it īpaši redzot to dzīvajā. Ar skaņu nebija nekādu problēmu, spēlēja zviedri dziesmas no jaunā un vecajiem albūmiem, patika viss, nepatika tas, ka beidzās ļoti ātri:))

Kā nākamie uzstājās vācu poweri "Helloween". Patik ļoti, spēlēja pat savu 14 min garo gabalu "Keeper of the seven keys Part II". Skanēja brīnišķīgi, atmosfēra kolosāla, šis ir tas powers, ko es uzskatu par old school.

Nesaprotu, kāds iemesls ir tam, ka principā lielākais pūlis sanāca uz somu melodiskajiem deatheriem "Children of Bodom", knapi varēja izspraukties līdz skaņošanās telšu priekšpusei. Tā kā tie nav īpaši favorītākie manai gaumei, tad tālāk nemēģināju arī nokļūt. Crowdsurferiem šī uzstāšanās bija totāla paradīze, jo sērfot sāka vēl man aiz muguras, kas bija savi 50m attālumā no skatuves. Interesants gadījumu nācās vērot ar vienu diezgan dūšīgu vācu headbengeri, kurš droši vien, ka svēra kādus 120kg. Šis tipāžs atspraucās līdz vietai, kur stāvēju un vācu valodā teicās, lai šo paceļ augšā - vajagot sērfot. Nu ja vajag, tad vajag, kādi četri gab. sākām celt šo. Teikšu diezgan smags bija un pacēluši augšā kā jau tas ierasts, laidām pāri nākamajiem cilvjiem pūlī, tie vai nu neredzēja, vai nenojauta šīs briesmas, pastiepa savas rokas, bet kaut kā sanāca tā, ka pārāk daudz spēcīgu vīru tur nebija, tad nu tas keks ar visu svaru pieplacināja pie zemes divus ne pārāk miesās padevušos headbangers. Bet nu beigās pacēlam viņu atkal un ļoti lēnā ātrumā šis tā arī aizpeldēja uz skatuves priekšu:))

Pēc Bodomiem uz heavy steidž veselas 2 stundas rībināja "Saxon", kas piedevām ierakstot kaut kādu savu DVD, spīdzināja publiku, liekot dziedāt un brēkt arvien skaļāk un skaļāk. Klausīties var šo grupu, bet ne 2 stundas, uz beigām tā pieriebās, ka gribējās mest vecajam praulam. Kā izrādījās, tad Saxon ir laikam labos draugos ar Wacken organizatoriem un kā speciālais viesis vienā dziesmā piedalījās ar basģitāru viens no rīkotājiem, tāpēc arī laikam skaidrs, kā šāda grupa var iegūt headlinera statusu un ākstīties tik ilgu laiku.

Kā pēdējos skatījos black metal leģendas "Satyricon" un Nocturno Culto no "Darkthrone". Uzstāšanos sāka "Satyricon", kuri kā izradījās ar 14 kamerām Wackenā uzņēma arī savam DVD materiālu, šovs bija iespaidīgs, bet publika 3 dienās bija tā nokausēta, ka knapi varēja padvest, arī pats jutu šausmīgu nogurumu kājās un arī mugurkauls jostas vietā ik pa brīdim iesmeldzās. Arī Satyr brīnījās par publona izturība, kurš ticis šajā svelmē kausēts. Satyricon spēlēja dziesmas no praktiski visiem albūmiem. Pēc pusstundas spēlēšanas un neliela pārtraukuma uz skatuves parādījās Nocturno Culto. Tika nospēlētas kādas 5 dziesmas no Darkthrone repertuāra, ieskaitot "Transilvanian Hunger". Culto uzstāšanas laikā Satyrs spēlēja soleni un attiecīgi arī pēdējā "Satyricon" dziesmā Nocturno Culto piespēlēja uz ģitāras "Mother North", kas man arī bija kā festivāla noslēguma dziesma.

Letiņi pēc "Satyricon" uzstāšanās pulcējās savā apmetnē, lai postos uz autobusu atpakaļceļam, bet mēs devāmies izgulēties un nakamajā dienā pēc dušām, kas bija ledusaukstas, devāmies Hamburgas virziena uz lidostu. Pa ceļam nokļuvām 9 km korķī uz bāņa, bet beigās bez kavēšanās nokļuvām lidostā.

Mans Wacken 2004 Tops:

Heavy Stage
1. Dio
2. Helloween
3. Death Angel

Black Stage
1. Hypocrisy
2. Satyricon & Nocturno Culto (Darkthrone)
3. Arch Enemy

DeathAngel