Pirms kāda gada pusotra death metal pavasaris no ziemas miega piecēla arī pamatīgi iesnaudušos grupu no Floridas, kas bija viena no dižākajām grupām šī stila sākotnējā attīstībā un arī pēc tam, tomēr nu jau labu laiku, apmēram 7 gadus, bija savu darbību pārtraukuši, kaut arī oficiāli grupa tā arī nav bijusi izjukusi. Jā, jā, vecie labie Obituary ir atpakaļ, turklāt savā parastajā sastāvā, ierindā ir gan brāļi Tardy, kas uz skatuves aizņem vietas pašā priekšā un pašā aizmugurē, gan ģitāristi Allen West un Trevor Peres, tāpat kā basists Frank Watkins. Nemainīgais sastāvs lika cerēt, ka šis comeback albums izklausīsies pēc jau ierastās Obituary daiļrades, un tiešām, jaunais albums “Frozen in Time” pārsteidz tikai ar to, ka... nepārsteidz ne ar ko!
Ja nebūtu ar tehnikas progresu izskaidrojamais ieraksta tīrības pieaugums, varētu domāt, ka esam nokļuvuši vismaz 10 gadus senā pagātnē; albums izklausās tik old-school, kādus mūsdienās reti kurš vēl ir spējīgs uzveidot. Tam piemīt visas tipiskās Obituary pazīmes – lēnais, smagnējais buldozerīgums ((c) Fauns – iepatikās man šis apzīmējums), atsevišķas paātrinātas vietas ar savirpinātiem ģitāras solo, gan pati atpazīstamākā firmas zīme – neatkārtojamais John Tardy vokāls. Izmisuma un dusmu pilnais piesmakušais gārdziens skan tikpat skaidri un spēcīgi kā pirms desmit gadiem, un viss tas kopā neatstāj ne mazākās vietas šaubām par to, ka tas, kas liek tavai galvai purināties, ir nekas cits, kā vecais labais Nekrologs. Neapšaubāmi, albuma nosaukums “Frozen in Time” ir izvēlēts ļoti veiksmīgi, šis albums tiešām liekas sarakstīts jau sen un iesaldēts, lai pataupītu nebaltām dienām.
Albums sākas ar “Redneck Stomp” – nu slāj viens smags un lēnīgs stulbenis. Slāj un slāj, nu tūlīt tak jābūt kaut kam... bet nekā, stulbenis aizslāj garām. Tas tik tāds smagnējs instrumentāls ievads izrādās, kura lietderība man nav tā īsti saprotama, toties pēc tam ar “On the Floor” ieslēdzas klasiskais Obituary pēc pilnas programmas visa albuma garumā, un jau līdz ar pirmajiem vokāla gārdzieniem ir skaidrs, ka Obituary 7 gadus ilgo ziemu ir pārdzīvojuši veiksmīgi, un ir arī visai izsalkuši. Visas dziesmas ir ieturētas tipiskā Obituary stilā, mazliet pārmaiņu ienes tikai “Stamp Alone”, kas izklausās vairāk tādā kā motorheadiskā rock’n’roll garā, tomēr nenonākot pretrunā ar grupas stabilajiem standartiem.
Ko lai te vēl pasaka? Kam patika vecie Obituary, tam visdrīzāk šis arī ies pie dūšas. Kam nekad nav šī grupa patikusi, var velti necerēt uz kādām pārmaiņām – Obituary paliek uzticīgi savam stilam.
Vērtējums 7.5/10
Intars.
Redneck Stomp:
The opening track is a mid paced and repetitive head banger. Listening to it, you are patiently waiting for the vocals, which never come, and then the song quickly fades out.
"We figure it's been eight years and it would be cool to make everyone wait just three more minutes for the vocals", adds drummer Donald Tardy. "It's also not annoying intro where you will skip it for future listens."
Bet nu mans veertejums ir ok; savaa stilaa ietureets