Ceturtdien, 21. februārī klubā „Melnā Piektdiena” (Rīgā, brīvības ielā 193c) uzstāsies Zviedrijas melodic death metal monstri SOILWORK!
Iesildīs:
PATH OF NO RETURN (Hardcore/Metal, Zviedrija)
PRETERNATURAL
FEIK
Sākums: 20:00 (klubs vaļā no pl. 18:00)
Ieeja: 15Ls
Biļetes koncerta dienā kluba kasē!
Bez vecuma ierobežojuma.
Resursi internetā:
http://www.myspace.com/soilwork
http://www.pathofnoreturn.net
http://www.myspace.com/preternaturalofficial
http://www.feik.lv
Soilwork – novatori, kuri pirmie radīja oriģinālu metālmūzikas agresijas apvienojumu ar aizraujošiem liriskiem iestarpinājumiem un ar katru albumu apliecināja sevi kā vieni no interesantākajiem un kvalitatīvākajiem smagās frontes censoņiem eiropā.
Grupas sākotne rodama 1995. gadā kolektīvā ar nosaukumu Inferior Breed. To nodibināja jaunekļi no Helsingborgas, kuri kopējiem spēkiem nolēma sacerēt ko tuvu savām sirdīm un, ja paveiksies, rast atbalsi arī citu interesentu vidū.
Sākotnējā skanējumā jūtama patikas nodeva tādiem grandiem kā Carcass un Pantera. Nākošā gada rudenī līdz ar melodiskāku izpausmes formu ieplūšanu mūzikā grupa maina nosaukumu un kļūst par Soilwork.
Demo ieraksta In dreams we fall into the eternal lake popularizēšanā ļoti svarīgu lomu nospēlēja pazīšanās ar zviedru smagās frontes zvaigzni, bijušo Carcass ģitāristu Michael Amott (Arch Enemy). Viņš izmantoja savu ietekmi, un pēc vēlīgās rekomendācijas Listenable Records uzreiz apjauta, kāda zelta dzīsla ir pati radusi ceļu pie viņiem, un nekavējoties noslēdza līgumu ar mūsu varoņiem.
Enerģiskais un aizraujošais debijas albums Steelbath suicide tika izdots 1998.gada maijā, un tā reklāmas nolūkos Soilwork devās pirmajā no pēcāk neskaitāmajām koncerttūrēm.
2000. gadā iznākušais konceptuālais albums The Chainheart Machine vēstīja par mašīnu cīņu pret cilvēkiem un muzikāli apliecināja grupas dinamisko izaugsmi. Oriģinālais muzikālais mistrojums, kas radies, agrāk nedzirdētā veidā apvienojot elementus no thrash, death un heavy, padarīja Soilwork par intriģējošu parādību uz Eiropas metāla skatuves. Grupa noslēdza līgumu ar vienu no vadošajām ierakstu kompānijām Nuclear Blast.
Pēc intensīvas pašreklāmas daudzos koncertos čaklie zviedri atkal devās studijā, lai nākošajā gadā nāktu klajā ar jaunu dziesmu apkopojumu albumā A Predators Portrait.
Šis garabērns izraisīja sajūsmas vētru ne tikai fanu vidū, bet tika atzinīgi novērtēts arī no skarbo kritiķu puses, kas apliecināja vienu – tas bija absolūti lielisks.
A Predators Portret pauda progresu visās jomās – kā tehniski, tā muzikāli. Soilwork kopā ar saviem tautiešiem In flames kļuva par vispāratzītiem favorītiem melodiskā death metāla grupu vidū.
Turpinot iesāktās tradīcijas, uzreiz pēc atgriešanās no koncertiem hiperkreatīvie un nenogurdināmie vīri ierakstīja nākošo albumu – Natural Born Chaos iznāca 2002. gada martā.
Šā darba tapšanas gaitā grupa sadarbojās ar prominento mūziķi un producentu Devin Townsend ( Strapping Young Lad ). Natural Born Chaos bija vēl viens apliecinājums Soilwork radītajam unikālajam skanējumam. Atmiņā paliekošas melodijas, oriģināli vokālie risinājumi (balssvīrs Bjorn bija ļoti uzcītīgi mācījies pie vokālā pedagoga un izpauda sevi tik vareni kā nekad agrāk) un āķīgi ģitāru rifi kopā veidoja ļoti saistošu muzikālo materiālu, kas guva atbilstošu atsaucību klausītāju vidū.
Sekoja tūres pa ASV un Eiropu un, protams, nekavējoties ne mirkli, tajā pašā gadā arī jauna ierakstu sesija. Figure Number Five dienasgaismu ieraudzīja 2003. gada maijā. Tematiski tas vēsta par valdībai nelojāliem ļaudīm, ko tā cenšas ierobežot un kontrolēt. Muzikāli tajā līdztekus ierastajam skanējumam manāmas roka iezīmes.
Grupa aktīvi piedalījās koncertos un festivālos dažādās pasaules malās, aptverot arī Japānu, Koreju un Austrāliju.
Sestais albums Stabbing the drama (2005) risina tēmu par grūtību un negāciju pilno pasauli un to, kā cilvēkam nepadoties to priekšā un īstenot savus mērķus.
Drīz pēc šī albuma izdošanas problēmas pieredzēja arī paši mūziķi, jo viens no dibinātājiem un vadošajiem spēkiem Peter Wichers nolēma pievērsties producenta darbībai un pēc deviņu gadu kopbūtnes atstāja Soilwork.
Protams, arī agrākajos gados kadru mainība grupā bija visai augsta, taču arī šoreiz jautājums tika veiksmīgi atrisināts.
Soilwork jaunākais veikums ar nosaukumu Sworn to a great divide iznāca 2007. gada oktobrī un muzikāli līdzīgs savam priekštecim Stabbing the drama, taču vairāk vērojamas thrash metāla iezīmes, kā arī atmosfēriskas taustiņu pasāžas.
Soilwork mauca labi, bija arī veci gabali (radās gan iespaids, ka vairāki no tiem tikušu korizēti :( ) un protams arī klasika, kā -Light the Torch- un -As We Speek u.c.. Džeki kapāja no sirds un basists vispār ir reāli slims čibis (kā viens biedrs pareizi norādīja :)). Sanāca arī kārtīgi izsaukt atpakaļ čaļus, kuri pēc brīža patusēja pa zāli ar faniem. Kopumā patika, bet pirms 2 gadiem WOA bija labāk …
P.S. Piebalgas alus vispār nebija, bet gaišais Kozļiks ir susla. Tumšais pie beigām protams beidzās, turklāt Fresh Blood’ā viņš bija garšīgāks :(
Bildes: foto.inbox.lv/bladeofdarkness3/So...
F[ei]k-i varbūt kādam, kam viņi kaut ko nozīmē varbūt arī patika, tomēr es varu palielīties ar to, ka vienkārši ņemu un viņu uzstāšanās laikā apsēdos malā uz soliņa un uz pāris dziesmām veiksmīgi aizmigu - nu varenmonotoni bija.
Kas attiecas uz PATH OF NO RETURN, tad troksnis bija lielāks, bet muzikāli tikpat nabadzīgi. Ko dzirdēt tur nebija. Tiem, kam koncerts nozīmēja izlēkāšanos un izālēšanos, laikam gan, tas viss šķita viņu elements, bet es dullais laikam kaut ko vairāk gribēju... :)
Nu, SOILWORK. Kā jau minēju, labākais, kas tovakar spēlēja uz skatuves. Neesmu tāds baisais viņu fans, lai tagad apskatītu viņu setlistu, jo esmu tikai dažus viņu albūmus tā labi (A-Z)noklausījies. Bet bija krietni enerģiski un publikai saprotami - kaut vai attiecībā uz grādīgā lietošanu. To gan varu piebilst, ka pat visi tie lēkājošie grupas fani, šķiet, tā arī īsti nepārzina grupas diskogrāfiju, lai vismaz zinātu ko pateikt pretī, kad Speed prasa no publikas dziesmas turpinājumu, nevis tikai truli aurot. Laikam taču mūsu publikai vēl ilgi treknā s**ā jāaug. Neviens jau neaudzina... ko darīt...
Path of no Return nospēlēja ļoti labu hardcore/metalcore, līdzīgi Hatebreed stilam.
Bet publika ir debīla, spēle hardcore, bet visi stav kā kaut kādi koki. Laikam pārāk daudz Warpath'u bija koncertā :).
Bet vokālu nopietni bija grūti sadzirdēt, šī problēma (vokāla skaļumu) bija visām grupam, bet Soilwork visvairāk.
Kopumā ir labs koncerts, bet būtu superīgi ar labu skaņu.
Skaņa bija OK, arī vokālu varēja normāli dzirdēt. Sākumā gan ( kā jau bieži tas gadā) kamēr nepieregulēja, bija problēmas.
Hahah, viss ar tevi skaidrs.
šķiet, jāsaka: "Paaudzies, sapratīsi!"
Vairs negribu turpināt šo bezjedzīgu diskusiju.