vimeo.com/8060830

piedāvājam jaunu dziesmiņu, dzīvais ieraksts no koncerta Lietuvā. ;)

vediet šos uz Latviju ar - savādāk tā patālu tas koncerts notiekas :)

Nu kas ta tur - pa šodienu uztaisi vīzu un kapā prom :D

Ī-ja :)

omg... Varētu pie mums ciemā arī atbraukt. :(

^ Frailty?

Riga-Moscow-Frailty

Ar Maskavu un Krieviju vispār neko nekad nevar zināt pavisam droši. Neko nav iespējams nedz prognozēt, nedz paredzēt, un vienīgais, kas atliek, ir būt gataviem uz visu un jebkurā brīdī. Tas attiecas vienlīdz lielā mērā uz pilnīgi visu, ar ko var saskarties pa ceļam uz un pašā šīs milzīgās valsts teritorijā. Mūsu galamērķis nu jau tradicionāli bija Maskava, kur bijām spēlējuši jau divas reizes iepriekš. Jānorāda, ka iepriekšējo divu reižu pieredze nebūt nav jāuzskata par priekšrocību, jo vajag turēt prātā to, ka Krievija un Maskava, kā arī pati publika un koncerta norises vieta nav prognozējama un vienmēr vajag gatavoties uz dažādiem pārsteigumiem.

Pāri robežai tikām salīdzinoši veiksmīgi, pēc vairāku stundu nīkšanas rindā. Aizpildījām patiesi piekasīgo krievu robežsargu pieprasītās deklarācijas par instrumentiem, un bijām otrā pusē. Rīgas-Maskavas šoseja nebūt nav tik slikta, cik par to ir stāstīts, un milzīgu škrobi radīja tas fakts, ka iepriekšējo reizi braucot uz Maskavu mēs klausījām kāda laikam ne pārāk forša cilvēciņa padomam, un braucām caur Smoļensku, kur ceļi bija tik tiešām katastrofālā stāvoklī. Šoreiz Maskavā nonācām samērā atri, taču gandrīz tūlīt pēc iebraukšanas pilsētā, mūs apturēja menti, un prasīja dokumentus. Viss beidzās samērā ātri un labi, un menti aizripoja savā žigulītī pa savām mentu darīšanām. Mazliet vēlāk sanāca vēl viena īsa skaidrošānās ar šīs īpatnējās kārtības sargu sugas pārstāvjiem, tomēr neko vairāk par lamāšanos viņi par laimi pret mums nevērsa.

Dzivoklis - patiešām jauks, silts un ērts dzīvoklis, ko mums uz 2 naktīm izīrēja kāda patiesi laipna un jauka maskaviete Anna. Mierīgi iekārtojāmies uz nakšņošanu, un gatavojāmies nākošajā dienā paredzētajam koncertam.

No rīta ieturējām brokastis netālajā McDonald's restorānā, un pēc tam devāmies uz klubu. Apmēram 2km no kluba, mūsu mašīnai pārplīsa riepa, un kamēr mūsu šoferis Arnis mainīja riteni. Kad ritenis bija samainīts un noskaidrots, kur atrodas tuvākais riepu serviss, mēs beidzot ieradāmies klubā. Ieradāmies ļoti laicīgi, un mums atlika pietiekami daudz laika savam soundčekam. Katru reizi spēlējot jaunā klubā, ir jārēķinās ar to, ka kluba stafam ir savas personīgās un psiholoģiskās īpatnības.

Koncerts. Cilvēku uz mūsu uzstāšanās brīdi bija pilna zāle, un viņi visi izrādījās cītīgi klausītāji. Daudziem no viņiem Frailty bija pavisam nepazīstama grupa, jo katru reizi spēlējot Maskavā jārēķinās ar pavisam jaunu auditoriju. Daži no viņiem gan bija jau agrāk redzēti, un sastapt šos cilvēkus bija patiess prieks. Pati spēlēšana mums veicās diezgan interesanti, un lielu pateicību parādā esam mūsu skaņotājam Mārtiņam, kurš savu darbu darīja teicami. Maskavā spēlējām dziesmas no LLL albūma, kā arī vairākus jaunus gabalus. pārsteidza tas, ka jaunos gabalus uzņēma ar tādu pašu sajūsmu kā vecos "hītus", un īpašs moments bija pēdējās dziesmas I Know Your Pain izskaņā mūs pavadošās ovācijas. Tas bija patiešām pārsteidzoši, jo savu šīs reizes sniegumu mēs paši nevērtētu tik augstu.
Pēc mums spēlēja somu Skepticism. Tas bija divu stundu monolīts priekšnesums, profesionāls un atstrādāts, tomēr tai pat laikā ļoti garlaicīgs. bet, katram savs...

Pēc koncerta devāmies uz savu dzīvoklīti, pa ceļam apciemojot tādu brīnišķīgu vietu kā dzērienu veikals. Vakarā daļa grupas uzreiz aizgāja gulēt, jo jutās ļoti noguruši, citi gan pāris stundas vēl kavējās pie glāzītēm, pārspriežot iespaidus par koncertu un Maskavu. Nākošajā rītā ātri piecēlāmies, sakravājāmies, atvadījāmies no Annas, izmetām līkumu līdz Sarkanajam Laukumam, iegādājāmies pāris suvenīrus, un mierīgi devāmies mājās. Ceļš uz mājām bija jautrs un ātrs, melnā humora un necenzētas leksikas apgarots. Uz Krievijas robežas robežsargi atkal uzmācās ar savām deklarācijām, kā arī dzina mūsu mašīnu cauri rentgenam. Laikam, neko nelegālu neatrada, un pēc dažiem satraukuma pilniem mirkļiem bijām atgriezušies savā dzimtenē...

Gribam izteikt vislielāko pateicību mūsu šoferim Arnim par viņa profesionalitāti, pieredzi un cilvēcību. Tāpat vēlamies pateikties Annai par jaukajām naktsmājām, kā arī Maskavas publikai par atsaucību un sapratni.

Maskavā viss bija apmēram kā gaidīts: veikali, kurus nevaram atrast, mašīnas, kuras pa pilsētu pārvietojas ar ātrumu, kas ir ne mazāks kā 90 km/h un policisti ar smukiem automātiem.
Uz jautājumu kāpēc es tik daudz reižu nosalu, atbildi vēl neesmu saņēmis - tāpat, kā vēl aizvien nožēloju, ka negāju sestdienas naktī uz veikalu un nerēdzēju visu to čurājošo balonu epopeju.
Ā, protams, nenormāli iepēra tie fakinie oficiānti ar savām paplātēm un sausajiem griķiem, ok tā doma jau skaista, bet izpildījums gan varēja būt nedaudz savādāks, protmas, tas likās smieklīgi, bet vienlaikus arī bija tāda skumja sajūta - laikam viņu vietā (no sērijas - es jau neko nezinu, es jau te tikai strādāju).
( "всем запомнились официанты с подносами с гречневой кашей, снующие по сцене словно предвестники апокалипсиса прям во время выступления (один раз даже во время какого-то особенно эмоциональног... момента): закладывая слаломы вокруг музыкантов и держа курс в какие-то там подсобные помещения. вообще, конечно, верх непрофессиона...

если резюмировать, то группа отыграла на высоком уровне.
за что получила изрядную (по думерским меркам) порцию аплодисментов... думаю, ребятам было приятно.")

www.myspace.com/frailtymetal...
...

Pāris suvenīri = pāris kastes šņabja ?