 |
 |
 |
 |
Biju nolēmis uzrakstīt kārtīgu aprakstu, bet leišu alus dara savu, tāpēc koncertu gandrīz neredzēju, un tad jau tikai tādas alus ziņas vien sanāks. Gan jau kāds, iespējams, pat vairāki,
uzrakstīs kaut ko labāku. Mēs - autobuss, kas no Rīgas izbrauca pulksten 13.20., ieradāmies diezgan precīzi, laikam kādu pusstundu pirms četriem. Pēc latviešu apdzīvotās nometnes puses atrašanas, kur mūs sagaidīja jau diezgan iespaidīga izdzertā alkohola pudeļu grēda un sarkanbaltsarkanais karogs, un telšu uzcelšanas nākamās piecas vai sešas stundas pavadīju uz bluķa ar vairākiem iepriekš nepazīstamiem letiņu metalurgiem risinot dažādas sarunas un cilājot alus kausus.
Pirmais, protams, tika izdzerts no Latvijas līdzpaņemtais alus, kurš jau bija diezgan silts, bet tik un tā vismaz pagaidām labāks par kaimiņu desmitgrādīgajiem monstriem, kurus jau bija diezgan pagrūti nosaukt par aliem. Tiešām nebiju domājis, ka kādreiz dzeršu alu, kuram jau bez maz vai vajag uzdzeramo.
Pirmā grupa, ko kaut cik iečekoju laikam bija Meinardus, lai arī līdz vēlam vakaram biju pārliecināts, ka tie bija Loits. Laikam jau tomēr nebija. Spēlēja kaut ko diezgan bleķisku un ļoti daudz, un labi izmantoja kardānu. Neesmu īstā persona, kas spētu runāt par black'u, tāpēc to nedarīšu. Tad uz skatuves kāpa latvju folka grupa - Vilki. Metode tāda, ka dzied tautasdziesmu, kurā katru pantiņu atkārto divas reizes, un pie otrās reizes līdzi dzied arī lielākoties no latviešiem sastāvošais pūlis, kas pirmajā reizē iegaumē vārdus, ko pēc tam atkārtot. Tīru folku(domāts bez metāla) dzīvajā redzēju pirmo reizi un radās jautājums, vai tas, ka Baltijā folkmūziķi un metālgalvas uzstājas vienos koncertos, notika arī pirms Skyforger parādīšanās uz lielās skatuves, vai arī tas lielākoties ir tieši šo vīru nopelns. Lai nu kā - Vilki noblieza pamatīgi, žetons viņiem.
Pēc Vilkiem nolēmu uz kādu laiku pamest skatuvi un aizstreipuļoju līdz teltīm, kur iefiltrējos kādā igauņu kompānijā, kas laipni piedāvāja savu alu un diezgan sūdīgu šņabi, bet tomēr labāku par to samogonu, ko lietuvieši deva smeķēt. Viens no šiem igauņiem bij' Meinardus un Horricane
ģitārists, kurš spēlējot arī trešajā grupā - nosaukumu gan nepateikšu, bet esot spēlējuši arī Latvijā - laikam Dimmu Borgir koncī. Parunājām par defaultajām lietām - leišu alu, latviešu/igauņu metālu, Vader konci, kur viņš spēlēja. Ar citiem kaimiņiem - divām lietuviešu un igauņu meitenēm uzspēlējām "Baltijas apli" - laidām pa riņķi visu triju Baltijas valstu alu pudeles.
Kad leišu pudele tuvojās manai "laukuma pusei", īpaši priecīgs es gan nejutos - lielākās zvaigznes - Skyforger un Nokturnal Mortum vēl bij' priekšā. Tad biju aizgājis iečekot Loits, bet
atkal black's - var jau paklausīties, bet visu vakaru? Daudz nepaklausījos - aizgāju uz saliņu "patusēt" ar kādu lietuviešu kompāniju, kura tāpat kā visas pārējās centās atbrīvoties no liekā alkohola, liekot to letiņiem priekšā. Atkal lietuviešu alus - šoreiz gan ne tik štengrs, bet toties tīri pamatīgos kvantumos. Tā nu sēdējām ar lietuviešiem uz salas, līdz tālumā izdzirdēju pazīstamas skaņas - Ūsiņš.
Ātri uzrausāmies kājās un skriešus uz skatuvi, tad veikli pūlī un purināt pačku! Skyforger rindās bija dažas pamatīgas izmaiņas - par jaunu jauns dalībnieku, kas spēlēs kokli un citus folk instrumentus jau bija zināms, bet ziņa, ka grupu pametis Rihards mani ķēra kā zibens spēriens no skaidrām debesīm tieši koncerta laikā.
No Semigalls' Warchant Virsaitis Nameisis, no Kaujas pie Saules laikam tikai Zviegtin zviedza kara zirgi, no Strēlniekiem Nāves sala, no Pērkoņkalves Ūsiņš, Gada īsākā nakts, Nakts debesu karakungs, Garais dancis, Pērkoņkalve, Migla, migla, rasa, rasa un Caur aizsaules vārtiem par godu nesen no mums aizgājušā Heaven Grey ģitārista Sigvarda piemiņai. Tas tikai tā - apmēram, lai varētu atcerēties, ko šoreiz spēlēja. Publikas atbalsts tiešām bija milzīgs, un vienu reizi izdevās vīrus arī atsaukt atpakaļ uz skatuves, kur viņi kopā ar Vilkatlakai nodziedāja kādu, ja nekļūdos, lietuviešu tautasdziesmu.
Pēc tam nāca lielās zvaigznes - Nokturnal Mortum. Spēlēja ļoti augstā profesionālā līmenī, bet black's tomēr nav tas, ko man patiktu klausīties un raksturot. Līdz galam šo blici nenoskatījos,
bet tā ir vienmēr ar grupām, kuras spēlē beigās.
Nākamais rīts bija diezgan drausmīgs. Celšanās, paģiras, uz katra soļa pretīm rēgojas neizgulējušies, pohaini purni, ugunskura dūmi, kas kož acīs un drausmīgā nekārtība mežā - nav, kur spert soli neuzkāpjot kādai plastmasas pudelei vai glāzei, vai citai drazai. Labi, ka izdevās ātri tikt atpakaļ uz Rīgu un slikti, ka nācās uz autoostu iet ar kājām.
Laikam iepriekš vēl vajadzēja minēt, ka sētā bija pamatīgs caurums, pa kuru skopākie žīdi šmauca bez biļetēm un no sākuma vēl vēl arī neapsargāti un atvērti vārti - tie laikam vienīgie akmeņi organizatoru lauciņā, ko pamanīju, bet kopumā pasākums tiešām slānīja dirsu!
kudars