Daudziem pazīstamajai un Latvijā pabijušai Poļu blicei DEVILYN šogad diskogrāfija ir palielinājusies par vienu pozīciju!
Nosaukums jaunai platei ir - "11" un tajā iekļautas 9 dziesmas. Mūzikas porcija, kuru pasniedz Bony ar grupu ir nobriedusi un lauž likumus, kurus grupa pati sev bija nostādījusi un kuriem sekoja pirms tam. Tas diezgan atšķiras no grupas iepriekšējiem ierakstiem un nācis kā atklājums.
Lai cik tas dīvaini nebūtu, bet īpaši daudz mēs par kaimiņvalstu underground’u nezinām. Droši vien kāds man nepiekritīs, protams. Cik tad Jūs zināt labas grupas no Igaunijas? Nu lūk, es arī daudz nezinu…
Tāpēc biju ļoti patīkami pārsteigts, kad paklausījos šo ziemeļu brāļu grupas Human Ground demo.
Neesmu pārliecināts vai šī mūzika varētu būt pieprasīta “civilizētajos” rietumos (iespējams ar labu promotion var arī sasniegt panākumus), bet to, ka šeit tai ir jāpievērš uzmanība, ir skaidrs tapāt kā čurājot uz diviem pirkstiem un muldēt tālāk ir bezjēdzīgi.
Gothic Productions un "Nordic Culture Fund" piedāvā "MUSICAL DESTRUCTION IN DEPO"!
Svētdien, 13. februārī Rīgā, klubā DEPO uzstāsies somu death/grindcore maniaki ROTTEN SOUND (www.rottensound.com)!
Pēdējos gados pēc tāda kā pagrimuma, kas bija novērojams deviņdesmito gadu beigās, atkal aktualizējusies death metal scēna, un dabiski, ka viena no galvenajām šī mūzikas nometnēm – Zviedrija – arī atdzīvojusies. Vecās grupas izdod jaunus albumus, mēģinot atgriezties skatuves centrā, un to skaitā arī Unleashed cenšas neatpalikt, izdodot jaunu albumu ar nosaukumu “Sworn Allegiance”.
Kā jau sagaidāms, nav šis albums gluži tāds kā pirmie Unleashed albumi, un laikam tas arī būtu diezgan bezjēdzīgi un nevajadzīgi, dzīve galu galā nestāv uz vietas, un atgremojumi reti kam ir vajadzīgi. Pirmie bija tipisks zviedru skolas death, turklāt ne no tiem zemākiem plauktiem; jaunais ir reizē līdzīgs un stipri citāds, taču neņemšos teikt, ka būtu sliktāks. Runājot par skanējumu - albumā saglabāts zviedriem raksturīgais zemais ģitāru tonis, bet citādi velk thrash un mazliet arī death’n’roll virzienā, izmantojot tiem raksturīgo uzsvērto ritmiskumu. Labi producēts šis albums arī ir, varbūt pat pārāk labi - drusku nepatika ļoti sterilais skanējums, bet faktiski šajā ziņā citu trūkumu nav. No otras puses, sterilā skaņa ļauj labi izšķirt visus instrumentus, nepārvēršot skaņu kaut kādā cūkrakumā. Dziesmām piemīt lieliska kačka, ko rada sulīgie rifi, pa starpām iejaukti nedaudz īpatnēji, “salti” ģitāru solo, kas vērš visu to padarīšanu interesantāku un baudāmu.
Tākā šeit apgrozas daudz Skyforger fanu un, kā zināms, šai grupai ir varens albums ar nosaukumu "Latviešu Strēlnieki", tad nododam informāciju par pārgājienu pa strēlnieku tākām, ko rīko Latvijas Universitātes tūristu klubs
Informāciju var izlasīt šajā saņukātajā lapiņā :)
2005. gada janvāra vidū grupu pamet viens no tās dibinātājiem ģitārists Staņislavs. Iemesls aiziet no grupas Staņislavam radās personīgo problēmu dēļ. Līdzi seko Viesturs, kuram arī ir problēmas personīgajā dzīvē. Grupā iestājas ļoti smags periods! Tiek atrasts Staņislava aizvietotājs vārdā Andrejs! Grupai arī pievienojas taustinieks Jevgēnijs.
Interesentiem lūdzu kontaktēties:
infeced@navigator.lv
mob. 6867624
Pie reizes gribas vērst uzmanību, ka grupa nesen ierakstīja dziesmu "World Full of", ko daudzi jau noteikti paspēja noklausīties.
Nu redz kā, sagadījās, ka uzskrēju virsū lieliskam pagājušā darbam, kas noteikti ir pelnījis vietu starp labākajiem gada albumiem grind scēnā. Šoreiz ir darīšana ar vācu grindfucker'iem, kas specializējas parodiju jomā. Tas ir patiess stāsts par grind mīļotāju skatu uz dzīvi, viena diena no grindera dzīvesstāsta. Bezkompromisu uzņirdziens tam, kas notiek ap mums. Par to, ko redzam iekš TV, dzirdam radio, redzam uz ielas u.t.t. - viss kā parasti. Bet galvenais jau kā to pasniedz.
Es zinu un negribīgi pieņemu faktu, ka šai recenzijai nav vietas iekš truemetal.lv, bet, ja tā ir saņēmusi savu caurlaidi, tad noņemsim true, noņemsim metal, un atstāsim vārdu salikumu "smagā mūzika". Tā... jauki, un tagad pārveidosim vēl nedaudz uz "industrial techno porn grind".
Reiz sensenos laikos, proti, 2002. gadā, slavenās symphonic metal grupas Therion pamatsastāvs Cristopher Johnsson, Kristian Niemann un Johan Niemann sajutās garlaikoti. Kārtējā koncerttūre bija galā, darbus pie jaunā albuma sākt bija paredzēts tikai 2003. gada sākumā, tomēr jaunas idejas dzima neatlaidīgi kā vienmēr. Tikai šoreiz tās bija lielākoties tādas, ko būtu pagrūti ietērpt orķestra kostīmā, acīmredzot tālab šie nolēma radīt vēl vienu grupu un topošo death/thrash materiālu izdot zem nosaukuma Demonoid. Pieaicinot vālīšu pavēlnieku Rickard Evensand, kurš tobrīd (un laikam arī pašreiz) ir Chimaira bundzinieks, sastāvs bija pilnībā nokomplektēts, un nopietni darbi pie šīs grupas pirmā albuma “Riders of the Apocalypse” varēja sākties.
Urskumug pārāk ilgi ir bijuši jauni un daudzsološi, vēl no „angāra” laikiem. Man personīgi nopietni uztvert viņus traucēja sastāva maiņas, kas bija sākumā, kā arī protams nebeidzamās tehniskās problēmas. Tehnisko problēmu ziņā šķiet Urskumug varētu pat mēģināt pretendēt uz kādu Ginesa rekordu.
Lai nu kā viņiem ir gājis, bet iznākot viņu albumam, Urskumug sevi nopietni piesaka. Vispirms protams pārsteidz ieraksta kvalitāte. Principā, lai patiešām baudītu viņu mūziku, skaņas kvalitātei ir liela nozīme. Pie sliktas skaņas noteikti nevar dzirdēt visas nianses, un visbiežāk klausītājam virsū uzveļas skaņas masa, no kuras grūti ko izlobīt. Albumā savukārt var pat saprast vārdus, lai gan līdz šim par to, ka Urskumug ir dziesmas arī latviski, varēja tikai nojaust.
