Albuma nosaukums varētu liecināt, ka no astoņdesmitajiem ir izlīduši kādi metālisti ar sirmām galvām un mēģina atgādināt par savu eksistenci, bet šī ir samērā jauna grupa. Dibināta 1999. gadā. Pāris gadus atpakaļ jau bija sācis valdīt uzskats, ka heavy metal stils ir miris, protams, nav jau vairs tas, kas astoņdesmitajos un deviņdesmito sākumā, bet Zviedrijā un nedaudz Vācijā tas atdzīvojas. Pie tā vainojami ne tikai Hammerfall vai Iron maiden atdzimšana ar veco labo vokālu, bet arī šie zviedri – Dream Evil.
Šamējie jau paspējuši izdot trīs albumus, kuros var vērot spēcīgu turēšanos pie vecajām heavy metal tradīcijām, tajā pašā laikā neradot neko parodijveidīgu, kas nereti sanāk Edguy un vēl dažiem. Ļaudis, kas par mūziku interesējas tikai pēdējos gados, droši vien nezin laikus kad no Hard rock radās heavy metal un tālāk ejot arī citi metāla stili. Dream Evil mums lieliski atgādina vecos, labos laikus kad viss bija savādāk utt.
Pirmais gabals arī saucas The Book Of Heavy Metal un visnotaļ atgādina Manowar, tāpat kā gabals Tired. Šeit var dzirdēt arī ko līdzīgu Ozija Osbourna balsij vokālists ko līdzīgu mēģinājis gabalā No Way un sanācis ir tiešām labi. Savukārt Let`s Make Rock skan kā klasiskais Rokenrols, protams, ka daudz niknāk.
Vienīgi nekādas paralēles šeit nevar vilkt ar tādiem klasiķiem kā Judas priest un Iron Maiden, jo ātrums nav bijusi tā lieta, ko Dream evil vēlētos uzsvērt, nevar arī visu reizē panākt un varbūt arī nevajag.
Kā negatīvu lietu var uzsvērt ar datoru pārstrādātu balsi dažos gabalos, nu ja jau nemāk crawling vokālu, tad labāk lai nedzied vispār, bet kur gan mūsdienās var spēt izvairīties no digitālas pasaules radītām komerciālas ievirzes nepatikšanām.
Kopumā vērtēju, kā izdevušos ierakstu viss nostrādāts ir patiesi, bez kādas liekulības un pārlieku lielām komercijas iezīmēm, ir arī jābūt tādām grupām, kas mums atgādina vēsturi.
Kopvērtējums 8 no 10
Bleakness.