Pēc tam, kad sanāca redzēt Misery Index uzstāšanos klātienē, biju gluži satriekts. Burtiskā nozīmē, nevis tā, kādā parasti šo vārdu lieto. Šie vīri dragā tik iznīcinoši, ka vārdos to gandrīz nav iespējams aprakstīt – reti kura brutal death metal grupa šiem spēj turēt līdzi, un nav jau nekāds brīnums, ja ņem vērā, ka Misery Index pamatā sastāv no bijušiem Dying Fetus dalībniekiem. Un jāteic, ka šaubas par to, vai ierakstā viņiem izdosies saglabāt tādu pašu ārprātības līmeni, par laimi, neattaisnojās – Misery Index noslānīs ikkatru, kas panāks priekšā!
Klausoties “Retaliate” (jā, nu jau labu laiciņu praktiski neko citu nedzirdu... :)), nākas secināt, ka no Dying Fetus aizgājusi un MI izveidojusi ir ne tikai lielākā, bet, šķiet, arī labākā daļa. “Retaliate” ir albums, kas klausītāju sadragā ar satriecošu intensitāti, tai pašā laikā nezaudējot harmoniskumu, kas šeit nemaz nav tik dziļi apslēpts, lai būtu sevišķi jāpiepūlas to saklausīt. 10 dziesmas, kas gandrīz bez atelpas kā lavīna gāžas pār klausītāju, samaļ smadzenes kā kalnrūpniecības iežu drupinātājs, uzbrūkot ar visiem labākajiem ieročiem, kādi vien ir brutal death frontei – ļoti veiksmīgs instrumentu kopdarbs, pamatīgi “čuga-čuga” rifi daudzveidīgos virknējumos, epizodiski paziboši spiedzīgi ģitārsolo, bungas, kuru grabinātājs nedabū atvilkt elpu no double-bass rībināšanas un blast-beat’u klapēšanas un neskaitāmām dažādām sarežģītām to kombinācijām un tempa maiņām, un vokālists, kas rej kā trakumsērgas ķerts Bāskervilu suns. Albums ir arī labi producēts, skaņa ir tīra, visi instrumenti labi dzirdami, vienīgi man personīgi prasās drusku sulīgākas bungas. Dziesmas, kā jau stilam raksturīgi, nav garas, vidēji svārstoties ap 3 minūtēm, visām ir pietiekami interesanta struktūra, tās ir jestros tempos ieturētas, bet ne pārspīlēti paātrinātas.
“Retaliate” sākas ar tituldziesmu, kas tikai attāli ļauj nojaust par tā iespaidīgo spēku, un pamazām uzņem apgriezienus, kulmināciju sasniedzot ap albuma vidu ar tādām dziesmām kā “Demand the Impossible” un “Order Upheld/Dissent Dissolved”. Pirmajā no nupat pieminētajām kā viesmākslinieks vokālam piepalīdz arī Kataklysm mikrofona pavēlnieks Maurizio Iacono. (Nav jau nemaz ar tik pārsteidzošs fakts – albumu miksējis un producējis neviens cits kā Kataklysm līderis Jean-Francois Dagenais, un Kanādā tas arī ierakstīts.) Tālāk uzņemtais spars neataslābst ne uz mirkli līdz pat beigām, sperot zemi gaisā pēc pilnas programmas un pieliekot kārtīgu punktu ar “History is Rotten”. Teorētiski te vēl vajadzēja sekot bonus dziesmai (Brutal Truth coveram “Birth of Ignorance”), bet manā CD tās diemžēl nez kāpēc nav...
...Albums ir aizdimdējis kā preču vilciens, un izmisīgi cīnoties pēc elpas, prātā šaudās tikai viena doma: “Kas, pie visiem velniem, TAS bija???” Un roka piesardzīgi, bet neapturami sniedzas, lai atrastu iespēju atskaņot šo neprātu vēlreiz...
9/10
Intars.
To Intars
Paarliecini veelreiz, ka tomer ir jeega iet un ieveerteet!
Paarliecinaat, ka ir veerts ieveerteet - galu galaa taa ir gaumes lieta; iespeejams, ka var arii nepatikt, bet man personiigi shis patiik drusku labaak par peedeejo Dying Fetus, kas izklausaas vairaak kaa "brutal and technical for the sake of being brutal and technical".
Davai daraam taa - es Tev saaveejo disku uzdaavinaashu Ziemassveetkos. Vareesi ieveerteet un nebuus pasham jaapeerk. Labi? :)