Jaunais albums sevī ietver 12 dziesmas, ir itin pagarš, pāri par 70 minutem. Klausoties pirmo reizi, nospriedu, ka īstais sāls noteikti nāks ar kadu 3-4 klausīšanos un tā arī bija. Nepieskaitu sevi pie Iron Maiden 'diehard' faniem, bet tomer bija interesanti ar ko tad veči iznaks arā šai reizē. Jāsaka, ka rezultāts ir divdomīgs, no vienas puses klasiskāku Iron Maiden nevar pat iedomāties, bet no otras puses, kautkā nepameta sajūta, ka tas viss jau kautkur dzirdēts senos laikos.Grupa iet atpakal uz vecajiem laikiem, savā būtībā es teiktu, ka vislīdzīgākais skanejumā un muzikalajā zinā ir laiks ap 'Powerslave' ēru, dziesmas ir tipiski 'maideniskas' ar gariem gitaru solo, savertiem kā gadatirgū desas virtenē, tāpat vecais labais 'sirenas' vokāls liekas pazistams un mīlš. Albuma hiti, kas uzreiz iekrita acīs ir - Rainmaker, No More Lies, protams Dance Of Death (episks 7 minušu garadarbs par saušaligu sižetu hehe), arī Wild Frontier un daži citi.Kā parasti songu tēmas ir pat labo/launo, mistiku, tapat neizpaliek anglu humors,piemeram pēdēja dziema: Pass The Jam, varetu to nosaukt par 'smagajiem' Pink Floid :)
Kopumā nemot albums ir gana labs un ievērības vienīgs, nešaubos ka koncertos daudz dziesmas tiks spēlētas arī no šī jaunā albuma. Kas man nepatika... pirmkārt, palika iespaids ka Brūss Dikinsons kā nogriezis matus, tā arī zaudēja dalu no sava vokāla, sorry bet kautka nav vairs tā spēka. Vēl albumā ieklautas dažas pārejošas dziesmas - Gates Of Tomorrow, Age Of Innocence, nesaprotu kapec jataisa tik gari albumi, ja nav materiāla. Laikam, jo lielāka grupa, jo garakam albumam jābūt :)... treškart un galvenokart, liekas ka grupa ir palikusi tada "pamīksta", mūsdienas ir miļons grupu, kas ir vairak "angry" un "more heavy", originalakas arī. Senatnes vardā un aiz cienas pret bandu, kura iesolo jau 25-os gados, došu arī vērtējumu, 7 no 10

Hopkins

Resursi: Oficiālā Iron Maiden mājaslapa