Par to, ka jāuzstājas arī Nameless Falls, izlasīju tikai nākamajā rītā, un īsti nemaz nevaru pateikt – bija viņi vai nebija, lai vai kā – šos neredzēju. Prieks arī par pie sienām izlīmētajām Behemoth koncerta afišām.

Pēc diezgan gariem grupu ķīviņiem, kurš spēlēs pirmais, šis gods pienācās Fimozam. Spēlēja tieši tā kā es to no viņiem biju gaidījis – sūdīgi. Nekāda progresa, pilnīgs stulbums un debīlisms. Tiešām žēl, ka viņi tika līdz finālam, pie tam arī tajā apsteidzot dažu labu normālu grupu. Labi, par viņiem pietiks - nevēlos atcerēties tās šausmas, ko biju spiests dzirdēt.

Otrie bija, kā vēlāk noskaidrojās, visa šī balagāna uzvarētāji doominieki Eternal Snowfall. Nevarētu teikt, ka nepelnīti, bet mani tomēr kaut kā nepavilka tik ļoti kā nākamās grupas. Šeit arī visvairāk bija jūtams skaņas kvalitātes trūkums, jo meitenes vokāls bija daudz par skaļu, bet dažu labu citu instrumentu no otra zāles gala vispār nevarēja dzirdēt. Potenciāls jau nu grupai, protams, ir, tikai ceru, ka nesabojās visu ar kaut kādu zemas kvalitātes demo ierakstu rakstīšanu, bet kādu laiku vēl patrenēsies koncertos.

Nākamie – In The Bush. Kad ienācu zālē, likās – pilnīgs pizģec – džeki vēl pavisam jauni, bet jau mauc kā zvēri. Šķita, ka manas balss liktenis beidzot ir izlemts, bet – nekā... Ar laiku priekšnesums palika arvien vārgāks un vārgāks, un beigās Black Sabbath – Paranoid kaveris bija jau pavisam švaks, un pēdējo dziesmu par neko vairāk kā vien sūdīgu humoru nenosauksi.

Pēc šīs grupas pavisam sadrūmis un noguris apsēdos krēslā un jau sāku domāt - braukt mājās vai palikt un vienaldzīgi gaidīt koncerta beigas, kad manas emocijas krasi mainījās līdz ar Frailty kāpšanu uz skatuves. Jau ar pirmajām skaņām sapratu, kas tas ir kaut kas lielisks. Parasti man šādas grupas ne visai iet pie sirds, bet šovakar laikam bija izņēmums, jo biju pilnīgi sajūsmā par priekšnesumu. Lieliski uzburtas noskaņas, perfekts izpildījums – viss, ko vien vajag.

Un kā pēdējie Depo sienas satricināja Mutilate Myself. Tā kā lielākā daļa skatītāju jau bija aizvākušies, grupai nācās spēlēt diezgan plānām skatītāju rindām. Atkal labā līmenī bija vokālists, kas pamatīgi uzkurināja publiku, likdams viņam parādīt, kur mājo pasaules labākie hedbengeri, aicinādams pirmajās rindās esošos uz sacensību, kurš labāk ierūks mikrofonā grupas nosaukumu, un visādi citādi padarīdams uzstāšanos interesantāku. Lai vai kā, bet šīs grupas priekšnesumus vērot ir daudz interesantāk nekā pārējo. Jāpiemin, ka uzstāšanās beigās grupa nospēlēja arī Sanctimony kaveri.

Ilgi domāju, kurai no grupām atdot savu balsi, un beigās tomēr nonācu pie slēdziena par Frailty. Pie reizes, apsveicu Eternal Snowfall un novēlu veiksmi arī pārējiem.

Kudars.