Tai pašā laikā uz mazās skatuves, kas atrodas pavisam nepiemērotā vietā, kur lielu daļu skatuves aizsedza kāpnes, spēlēja man nezināmas poļu grupas, kas bieži savāca lielu cilvēku daudzumu. Paklausījies kaut cik poļus, devos apraudzīt ko mums piedāvās zviedru vikingi Amon Amarth, ko es jau redzēju Wackenā, bet cīnoties ar miegu, nespēju pietiekami novērtēt. Vai nu tiešām pagājušo reizi man virsū mācās miega dievs, vai šoreiz uzstāšanās bija labāka, bet man patika. Pārsvarā tika spēlēti gabali no "vs the world" un "Fate of Norns", publika ārdijās ne pa knapam un es arī palocīju kaklu, lai sasildītos, jo hallē valdīja tāds aukstums kā ledusskapī, kas gan netraucēja dažām jaunietēm un jauniešiem staigāt ne īpaši apģērbtiem.

Paklaiņojis pa halli un iepircis festivāla T-kreklu, gāju mazās skatuves virzienā, kur poļi spēlēja kāda poļu death banda (iespējams Supreme Lord), kas kā jau daudzas poļu desas blices, bija laba. Pa to laiku lielo skatuvi pildīja melodiskie zviedri Katatonia. Neteikšu, ka biju par viņiem sajūsmā, taču arī nekas slikts nebija- death\doom Paradise Lost Icon periodā.

Nedaudz paklausījies Katatonia, kopā ar citiem izdomājām, ka vajag iet un skatīt kā tur tagad notiek ar alkoholu. Lieta tāda, ka iepriekšējos gados alko festivālā netirgoja, lai izvairītos no liekām problēmām. Šogad, laikam sakarā ar to, ka festivāla sponsors ir alus darītava, alus tika pārdots, taču lai uz to tiktu, bija jāiet uz krodziņu, kas atradās ārpus festivāla telpām, un, protama lieta, bija pārpildīts. nedaudz padzēris, izdomājām, ka vajag paklausīties zviedru melniniekus Dark Funeral, un kopā ar Kristu atstājām citus turpinot dzert. Kopš pēdējās reizes, kad es viņus redzēju dzīvajā- Cannibal Corpse koncertā, bija pagājuši daudzi gadi, taču mainījies nav īpaši nekas- tas pats labi nospēlētais sātaniskais black metal. Neesmu pārāk liels melnā metāla cienītājs, taču uzstāšanās bija laba.

Zviedru dienas (Zviedriju šajā festivālā pārstāvēja piecas grupas!) turpinājumā uzstājās The Haunted, kuras sastāvā bija veseli divi At the Gates dalībnieki. Cerību spārnots ieņēmu vietu, lai varētu labi visu redzēt un darboties, taču ak tu vai- realitāte bija skarbāka un grupa sagādāja vilšanos, iespējams tāpēc, ka bija pārāk daudz hardcore piejaukums.

Kā nākamais vietu ieņēma Hypocrisy līdera Peter Tägtgren projekts Pain, kas ir ļoti populārs Skandināvijā. Grupas spēlēto mūziku dēvē Electronic/Industrial/Techno Metal, kas arī visu izsaka- daudz elektronikas ar smagiem ģitāru rifiem un divām meitenēm- ģitāristēm. Par spīti tehniskām problēmām (kaut kas fonēja), un citu rauktajiem deguniem, man patika, lai gan nekas grandiozs un izrāviens smagajā mūzikā tas nav.

Nedaudz paklausījies avangardistus Arcturus, ko nespēju novērtēt dēļ klabošajiem zobiem, devos pēc kaut kā karsta. Kā par brīnumu, izrādījās, ka šajā ēkā var iegūt arī dabisko kafiju, ko arī izmantoju. Pasūtīju arī hotdogu, taču šeit sanāca interesanti saķeršanās- kāda poliete uzskatīja, ka tas hotdogs ir viņas, jo princesei, redziet nevajag gaidīt, kamēr uzsilda viņas hotdogu. Dusmīgs izdzēru kafiju, apriju karsto suni un devos atpakaļ, lai ievērtētu poļu veterānus Turbo. Cik saprotu, katrā festivālā tiek uzaicināta kāda komanda no "vecajiem, labajiem laikiem", kas ir plaši pazīstama Polijā. Man protams šī grupa neko neizteica, tāpēc pavadīju laiku garlaikojies un nedaudz arī paguļot, lai gan poļu Iron Maiden par galīgiem mēsliem nenosauksi.

Tikko beidza spēlēt poļu pani, manī pamodās priecīgs satraukums, jo kā nākamā uz skatuves nāca grupa, kuras dēļ es braucu un Metalmāniju- angļu grindcore pionieri Napalm Death. Pēc koncerta gandrīz visi bija vienisprātis- tā bija labākā uzstāšanās festivālā, 40 minūtes pagāja kā nebijušas. Angļi aplēja visus ar savu karsto napalmu- solists nēsājās pa skatuvi kā ārprātīgs un ķērcot dziesmas gan vecas gan jaunas dziesmas. "Scum", "Suffer the Children" ir tikai dažas no izskanējušām dziesmām. Skatīties īpaši laika nebija, jo bija jālauž kakls un jāpurina mati. Apkārt moshpit, crowdsurf vienā laidā, cilvēki tā ņemās, ka ar saucieniem pat neļauj parunāt Bārnijam dziesmu starplaikos. Lai gan var redzēt ka grupa gribētu spēlēt vēl, laiks ir galā un pēc "Nazi punks fuck off" grupa beidz savu uzstāšanos.

Pēc katra pacēluma seko kritums, tāpēc devos uz krēsliem lai sēžot ievērtētu somu čellistus Apocalyptica, ko nebija redzējis kopš viņu uzstāšanās Ķīpsalā. Tad viņi bija četri un vēl nebija bundzinieka. Tieši bundzinieks man izbojāja visu prieku- bungas skanēja tik skaļi, ka izlikās pēc bungu mācībstundas, ko pavada četri čelli. Tika spēlēti gan Metallica coveri ("Nothing Else matters", "Enter Sadman", uc) gan jaunās dziesmas, un savu uzstāšanos grupa beidza ar kā paši izteicās heavy music from Norvay, Grīga Kalnu karaļa alā.

Tika novāktas kameras, kas filmēja un pārraidīja visu uz ekrāna, uzlikta cita pults- tās visas bija pazīmes tam, ka tūlīt uzstāsies populārākā un īsto melninieku nīstā Anglijas grupa "Cradle of Filth". Lai nu kas bet šovs noteikti viņiem bija vislabākais- virves dejotājas, briesmoņi, divi ekrāni, un kuriem tika rādītas dažādas bildes, milzīgs spoks- kā tik tur nebija. Netika aizmirsa arī muzikālā puse- Dani rādīja savu spēju vienā dziesmā dziedāt desmit balsīs, skraidīja pa visu skatuvi, arī pārējie muzikanti neatpalika. Taču beidzās arī vampīriskais CoF šovs un līdz ar to arī 2005 gada festivāls.

Atpakaļceļā nekas īpaši interesants nebija izņemot to, ka dažiem biedriem bieži vajadzēja krāsot sniegu un dažs labs pamodies izbrīnīti secināja, ka ir Latvijā.

Kopumā pasākums bija izdevies. Skaidrs, ka Latvijā šāda līmeņa pasākums (liela skatuve, ekrāns) ir gandrīz neiespējams, tāpēc Metalmania ir visekonomiskākais variants. Turklāt bieži šāda līmeņa grupas negadās dzirdēt, turklāt poļu skatuve ir ļoti spēcīgs un uz mazās skatuves bija daudz interesantu grupu, kuras noteikti ir vērts ievērtēt.

Viestards.