Tātad sākās viss ceturtdienas rītā ar izbraukšanu no Rīgas autoostas virzienā uz Viļņu. Braucēji no Rīgas bijām 3 - es, The True un BigUgga. Brauciens pats par sevi nekas pārmērīgi interesants nebija, kā parasti - visādas sarunas, dzeršana, leišu avīzes burtošana un ne īpaši sekmīgi mēģināhumi atminēt krustvārdu mīklu leišu mēlē :) Galvenais pieminēšanas vērtais moments laikam ir tas, ka Paņevēžā nopirkto šņabi autobusa šoferis nekavējoties konfiscēja līdz Viļņai - laikam šim nebija pa prātam dzeršana autobusā, kaut arī vispārējais miers un kārtība traucēti netika. Varbūt pašam siekala tecēja...

Ierodoties Viļņā, pēc vairākiem nesekmīgiem mēģinājumiem beidzot tika atrasts operas nams, pie kura bij paredzēts ierasties autobusam (kas aptuveni norunātajā laikā arī notika). Tā kā līdz tam vēl bija krietns laika sprīdis, tas tika aizpildīts ar McDonalda ēstuves apmeklēšanu, kur notiesājām pāris smirdīgas bulciņas, dēvētas par hamburgeriem un nelegālā kārtā krietni patukšojām to pašu null sieben, kuru pirms tam autobusā mums atņēma :)) Kad atgriezāmies pie operas nama, tur jau sāka vākties publika, kas stipri izskatījās pēc mūsu nākamajiem ceļabiedriem, par ko liecināja vairāk vai mazāk tradicionāls metaļoru izskats, pie kā piederas arī krietni alus un citas šmigas krājumi un dažam labam arī jau tīri silta kondīcija :) Buss pats bija visai neviennozīmīgi vērtējams - pēc izskata tas bija riktīgs True Black Metal Bus - vēsturisks Neoplan modelis spilgti rozā krāsā. Iekšā nedaudz smirdēja pēc atgāzēm labākajās Ikarusu tradīcijās, tomēr vietas pietika visiem un vēl pāri palika, un bija pat cd atskaņotājs un televizors. Braucēji pavisam skaitā varēja būt tā ap 25.

Dodoties tālāk no Viļņas, droši vien var iedomāties, kā laiks tika pavadīts - principā draudzīgā grādīgu dzērienu lietošanā kopā ar leišu braļukas, t.sk. kādu tipu, kuram pasē bija Flaying autogrāfi, vēl tur bija kāds "drameris", kas bija dikti jau nu aizrāvies ar ānusa un visādu anālu lietu slavināšanu, kā arī "prodjuseris", kas gan laikam nemaz tādu amatu nepildīja, bet bija tāds pasīka auguma tipiņš nepārtrauktā vafelē praktiski visu brauciena laiku :) Vienu brīdi košana jau sasniedza draudīgus tempus - glāzīte tika pildīta un laista apkārt bez atelpas, tā ka pudeles tukšojās acīmredzami un pamatīgs žvingulis tuvojās ātrvilciena ātrumā :) Savu Varšavas mītni - kaut kādas kojas - sasniedzām agrā piektdienas rītā, pēc ievākšanās istabās (tajā, kur mitinājāmies mēs, pavisam bijām kādi 10 cilvēki) uzdzīve tika turpināta, cik ilgi nu kuram spēki pietika. Pēc pāris stundu atplīsiena pastaiga pa Varšavu, plakātu dīrāšana no žoga, ko pavadīja nikns monologs no turplat blakus citus plakātus līmējošā vīra puses - diemžēl vienīgais vārds, ko no viņa teiktā sapratu, bij "kurva" :)))) Atgriežoties kojās, istaba jau bija pārvētusies pamatīgā pritonā, un "drameris" ar "prodjuseri" jau bija tiktāl sabaudījušies lēto šampanieti (4 zl=0.60 Ls), ka lāgā nevarēja kājās nostāvēt :)

Uz koncertu, kas sākās mums nepierastā laikā - 16:00 - tikām aizvizināti ar rozā autobusu. Klubs, kurā notikās abi konči, saucās "Proxima" un atradās ne pārāk tālu no centra. Pats iestādījums normāls, pēc lieluma nedaudz mazāks par Salamandru, alus cena 6 zl (0.90 Ls), skaņa varen laba, gaismas arī bija diezgan foršas. Iekļūšana klubā nekādas īpašas problēmas neradīja, vienīgi The True nācās pavadīt kādas 10 minūtes skaidrojot apsargam, ka viņa fotoaparāts nav profesionāla aparatūra, kas galu galā arī izdevās.

No šajā koncertā paredzētajām 4 grupām uzstājās tikai 3, jo Wolverine bij nez kur noziedējis. Bet, tā kā šo blici nekad nēsmu dzirdējis, kā īpašu zaudējumu to neuztvēru. Koncerts sākās ar Green Carnation uzstāšanos, un jātzīst, ka no šajos abos koncertos redzētā un dzirdētā šis man šķita vislabākais. Tiešām augsta līmeņa profesionālisms un ļoti jau nu skaists muzons, kas principā laikam ir uzskatāms par doom metal, bet nereti nepavisam netiek turēts stilam tradicionālos rāmjos.

Pēc Green Carnation uzstāšanās skatuvi ieņēma Carpathian Forest. Ja Wackenā šo resnais basists esot demonstrējis savu iespaidīgā izmēra sēžamvietu atkailinātā veidā, tad šoreiz viņam nekas nebija speciāli jādemonstrē, jo vienīgais viņa ietērps bija string biksītes :))) Vispār jau man diezgan tādus klaunus tas karpatu mežs atgādināja - corpsepaints bija drīzāk uzjautrinošs nekā iespaidīgs, un solista vicināšanās ar otarādi turētu krustu arī neko vairāk kā greizu smīnu man neizraisīja. Bet nu muzons bij OK, brīžiem atgādināja nesen mūsu zemītē redzētos Impaled Nazarene.

Tad pēc ilgākas pauzes uz skatuves kāpa visu gaidītā Anathema, un pavadīja tur visnotaļ ilgu laiku - kā minimums 1,5 h, bet varbūt arī visas 2, kaut arī viena no paredzētām grupām iztrūka, koncerts beidzās par stundu vēlāk nekā paredzēts. Žēl gan, ka Anathema spelēja galvenokārt savus pēdējā laika sacerējumus, kas drīzāk varētu pretendēt uz melanholiska artroka nosaukumu nekā doom metal, tomēr smuki jau bija. Cilvēki ar bija savākušies pulka, nemāku īpaši precīzi vērtēt, bet savi 600 jau nu noteikti bija.

Vakarā pēc koncerta atgriezāmies kojās, kur, gluži loģiski, tika turpināta tusēšana, tomēr lielākā daļa cilvēku sagura visai ātri, arī latvji tai skaitā. Nākamā dienā no rīta izvācāmies no šīs naktsmītnes, un viss Baltijas metālistu sastāvs devās uz metal mūzikas un atribūtikas bodīti, kur, cik redzēju, viens otrs no leišiem šo to arī nopirka. Mēs, latvji, gan šai ziņā bijām atturīgāki un investējām naudu pārbaudītās vērtībās - alū :) Tad atkal laika nosišanas nolūkā pastaigas pa pilsētu, līdz atkal koncerts bija klāt.

Pirmā grupa, kas tovakar spēlēja, bija poļu brutal death blice Devilyn. Diezgan pajauni džeki izskatījās, bet grieza pamatīgi, nekādu īpašu komentāru man te nav, vienkārši labi. Pēc šiem sekoja Hate, kas bija nu varen jau feini, spēlēja dikti līdzīgi kā Vader, tāds tipiskais polsk death metal, ar vienu Slayer coveri beigās.

Tad kārta bija zviedriem Carnal Forge. Jāteic tā: Zviedri. Tāds thraš/death labākās skandināvu tradīcijās, kas brīžiem tiek maukts tīri vai neticamā ātrumā. Diemžēl lielāko daļu no šīs grupas uzstāšanās laika es pavadīju netālu no tumbām, tikai pēdējās dziesmas laikā atgāju tālāk, kā rezultātā vēl tagad viena auss man ir aizkritusi :))

Pēc tam sekoja šī vakara headlineri - norvēģu blekeri Gorgoroth. Tā kā neesmu no tiem lielākiem black piekritējiem, biju sagatavojies dzirdēt tā sacīt "the usual crap", taču biju visai pārsteigts, jo jau pēc kādām pāris pirmām dziesmām man sāka iepatikties, un beigās jau pavisam labi gāja pie sirds. Vismaz šie nebija tik smieklīgi kā Carpathian Forest, izskats bija kā kārtīgiem true blackeriem pieklājas - corpsepaint & leather & spikes, un muzons tāds varen spēcīgs un izraisīja manī vēlmi tā kārtīgāk ievērtēt šīs blices veikumus. Un tad jau arī koncerts bija cauri, pagāja tas ātrāk kā pirmais, un ne tikai tāpēc, ka laicīgi beidzās, bet bija arī salīdzinoši krietni dinamiskāks.

Abos koncertos drusku besīja vietējie poļu skinheadi, kas varen aktīvi mošoja. It kā jau tā ir gluži parasta lieta koncertos, tomēr šeit brīžiem likās, ka šie ne tikai grūstās, bet izmanto iespēju tai juceklī cits citam tā pamatīgāk arī iekraut pa vēderu. Izskatījās arī visi vienādi - augums ap 1,70 m, līdz pusei pliki un samērā uzkačājušies (plikos paurus pieminēt laikam nav jēgas :)). Bet te droši vien vairāk pastātīt varētu BigUgga, jo šis arī nenocietās un izmantoja iespēju izgrūstīt poļu panus, kas arī visai labi viņam sanāca :))

Atpakaļceļš tika sākts uzreiz pēc konerta, un tā pirmā daļa pagāja samērā līdzīgi, kā ceļš uz turieni, jo viena braucēju daļa bija pacentušies ieguldīt pēdējās palikušās poļu naudiņas visāda veida dzērienos :))

Kopumā brauciens, manuprāt, var tikt uzskatīts par ļoti izdevušos. Redzētās grupas es nosacīti varētu sarindot sekojošā secībā (nosacīti tāpēc, ka slikta nebija neviena, ar baudu klausīties varēja visas):

1. Green Carnation
2. Hate
3. Anathema
4. Gorgoroth
5. Carnal Forge
6. Devilyn
7. Carpathian Forest

Tagad jāsāk gatavoties uz Metal Mania....:)

Intars
02. feb. 2004

Bildes:
http://truemetal.lv/gallery/46/ (by thetrue)
http://truemetal.lv/gallery/47/ (by BigUgga)
http://truemetal.lv/gallery/48/ (by Intars)