Iesildīs:

Motherstone (Groove Metal/Half-Thrash, Itālija),
http://www.myspace.com/motherstonemusic

The Blackout (LV)
http://myspace.com/theblackoutlv

Taizels (LV)
www.myspace.com/taizels

Sākums: 20:00 (ieeja no 19:00)

Biļetes iepriekšpārdošanā kluba “Melnā Piektdiena” kasē – Ls 10. Koncerta dienā - Ls 12.

Bleizs Beilijs nāca pasaulē divas reizes. Pirmoreiz – 1963. gada 29. maijā kādā no Birmingemas slimnīcām ar mātes palīdzību un otro – 1994. gada janvārī ar Stīva Harisa un Iron Maiden starpniecību.

Beilija Aleksandra Kuka (kāds ir viņa īstais vārds) bērnība un pusaudža gadi pagāja pastāvīgā cīņā ar un par dzīvi. Tiesa gan, arī tālākajās dzīves gaitās viņam nācās arvien no jauna pierādīt pašam un citiem savu vērtību un varēšanu.

Vecāki izšķīrās, viņam vēl mazam esot, un ar patēvu, kurš ienāca ģimenē, attiecības nebija necik sirsnīgas. 16 gadu vecumā viņš nolēma dzīvot kopā ar tēvu, tās gan bija pārmaiņas, bet ne uzlabojums. Kā jau daudzi pusaudži, Beilijs atelpu no neapmierinošās realitātes rada draugu lokā, vēl precīzāk: viņu mūzikas kolekcijās. Sex Pistols, The Damned, Led Zeppelin, Black Sabbath... Mūzika netika šķirota pēc stiliem. Kā atzīst pats Bleizs: ”Mēs tolaik klausījāmies visu, kas trāpījās pa ķērienam. Visu, kas skanēja skaļi.”

1980. gadā Beilijs pabeidza skolu, taču, tā kā viņu perspektīvā neinteresēja itin nekāda cita nodarbe kā vien dziedāšana rokgrupā, viņš pārāk neiespringa par tālāku izglītošanos. Kādu laiku pārticis no bezdarbnieka pabalsta, viņš iekārtojās darbā mēbeļu ražošanas fabrikā, bet pēcāk strādāja par nakts portjē viesnīcā. 1984. gadā Beilijs pirmoreiz izmēģināja spēkus kā vokālists grupā ar nosaukumu Child Play, kas spēlēja glam rock stilā ar visiem atbilstošajiem atribūtiem kā grims un vizuālais ietērps. Šajā laikā viņš pieņēma skatuves pseidonīmu Bleizs Beilijs. Tālākās muzikālās aktivitātes turpinājās grupā Wolfsbane, un septiņu gadu garumā viņš bija tās līderis un vokālists. 1988. gadā par grupu interesi izrādīja slavenais producents Riks Rubins, un pēc līguma noslēgšanas ar viņa ierakstu kompāniju Def American Rec., klajā nāca pirmais Wolfsbane albums Live Fast, Die Fast. 1990. gada Iron Maiden Lielbritānijas koncertturnejā Wolfsbane bija iesildošā grupa

Pirmais albums tika pārdots 25 tūkstošos kopiju tirāžā, grupa dēvēta par britu rokenrola nākotni, taču producents bija gaidījis ko vairāk un novērsās no jaunajiem censoņiem. 1991. gadā klajā nāk otrais albums Down Fall the Good Guys un pēcāk arī albums ar tādu pat nosaukumu kā grupai- Wolfsbane. Taču tad pienāca X stunda Beilija dzīvē, kas ieviesa kardinālas izmaiņas viņa karjerā.

1993. gada februārī viens no labākajiem vokālistiem roka vēsturē Brūss Dikinsons sensacionāli paziņoja par savu aiziešanu no grupas Iron Maiden. Pēc dažām nedēļām ar piedāvājumu ieņemt vakanto līdervokālista vietu grupā pie Bleiza vērsās tās līderis Stīvs Hariss. Pēc smagas iekšējas cīņas par uzticību savai grupai un pārdomām par tās nākotnes perspektīvām Bleizs nolēma vismaz pamēģināt sadarboties ar Iron Maiden.

Kādā intervijā viņš stāstīja: „Nodomāju, lai kā tas viss neizvērstos, vismaz vienu stundu būšu spēlējis kopā ar labāko heavy metāla grupu pasaulē.” Provizoriskā viena stunda ilga piecus gadus. Sekoja divu albumu ierakstīšana – The X factor 1995. gadā un Virtual XI 1998. gadā un divas pasaules koncertturnejas, kuru laikā grupa nospēlēja vairāk kā 200 koncertus (grandiozākais 70 tūkstošus lielai publikai Brazīlijā 1996. gadā). Tomēr abi ar Beilija līdzdalību tapušie Iron Maiden albumi neguva grupai ierasto vētraino sajūsmu un atbalstu no klausītāju puses. The X Factor augstākā pozīcija Lielbritānijas albumu tabulās bija 8. vieta, un Virtual XI panākumi bija vēl salīdzinoši necilāki – tikai 16. vieta. Šo nosacīto neveiksmi izraisīja fanu daļas nepatika pret Beilija vokālu, kā arī daudz progresīvāko un tumšāko noskaņu divos pēdējos albumos.

1999. gadā Brazīlijā Beilija balss saites, kas nebija radušas pie tādām slodzēm, viņu pievīla. Daļa koncertu tika atcelti.

Un tieši tad Brūss Dikinsons nolēma atgriezties Iron Maiden sastāvā.

Bleizs ilgi nesēroja par zudušo godību un jau tā paša gada izskaņā nodibināja savu grupu. 2000. gadā iznāk albums Silicon Messiah. Šis veikums izrādījās satriecoši veiksmīgs – to atzina gan kritiķi, gan Beilija cienītāji. Vienkāršā formula: klasisks heavy metāla skanējums ar lielisku vokālu un uzrunājoši, personiski teksti izrādījās tieši tas, kas vajadzīgs. Beilija balss un vokālais sniegums izpelnījās īpašus cildinājumus par ievērojamo progresu.

Ar pāris gadu atstarpi iznāca vēl divi studijas albumi 10 Dimension (2000) un Blood& Belief (2004). Kā arī koncertalbums As Live As It Gets (2003). Pēdējais veikums ar nosaukumu The Man Who Would Not Die nāca klajā pagājušogad.

2007. gadā arī grupa Wolfsbane sarosījās un ar pašu Beiliju pie mikrofona nospēlēja vairākus koncertus Lielbritānijā.

2008. gads Bleiza Beilija dzīvē nesa arī smagu, traģisku zaudējumu – mūžībā aizgāja viņa sieva un grupas menedžere Debija.

Taču viņš turpināja darbu.

Grupas Blaze Bayley pasaules turnejas The Tour That Will Not Die 2009 Eiropas, Skandināvijas un Krievijas koncerti sākās šā gada februārī. Arī mūs Rīgā 18. aprīļa vakarā gaida lielisks, enerģisks skatuves šovs ar dziesmām gan no agrāko gadu Iron Maiden repertuāra, tolaik, kad Bleizs bija tās sastāvā, gan arī viņa solo projekta veikums.