Nu par cik vairums koncertu neatceras pilnībā, uzrakstīšu es ar kaut ko. Pats brauciens man bija bez romantikas, t.i. ne ar autobusu, bet toties bez galvassāpēm par mājās tikšanu. Elejā tika patērēti vēl lati, un tad pāri robežai. Jonišķu centrā tika satikti tautieši, kas izlīdzēja neapzinīgākiem no mums tikt pie litiem. Pašā kepingā “Plugo Brolai” bija diezgan lielas izmaiņas, saceltas koka mājiņas, parādījušās stipri vairāk sēdvietas, izraktajā grāvī saliets ūdens, uz saliņu sacelti tiltiņu, nu vienvārd sakot skaisti. Teltīs gulošie gan žēlojās par cinīšiem, jo telts vietas bija atkal svaigi izcirstā vietā.
Pirmā preformance bija VILKATLAKAI izpildījumā. Runāja daudz mazāk, šķiet ka iztika šoreiz bez garās vēstures stundas (lietuviešu valodu švaki zinu, tāpēc izdaru minējumus). Dziesmas un dejas vecās, cīņas īsākas un mazāk nežēlīgas (ar atsevišķiem izņēmumie), attiecīgi “kruvinos” arī nebija tik daudz, vismaz jānes prom neviens nebija.
Nākamie bija MEINARDUS, ar Tharapithas vokālu un ģitāristu priekšgalā. Nu… nebija jau itkā slikti, klasiski rifi visādās tur kombinācijās, bet nu uz žāvu parāva. Tāpēc radās doma nosnausties. Pēc tam bija VILKI, ko diemžēl neredzēju. Par cik mans miegs tika iztraucēts, dzirdēju šos nesekmīgi mēģinot aizmigt. Kā izskatās publikai patika, tāpēc nožēloju, ka necēlos un negāju kaut nedaudz paskatīties.
Pēc tam bija ANDAJA, kura iesāka ar skaistu intro, tāpēc tad kad šie sāka spēlēt nolēmu, ka ir jāceļas un jāiet paklausīties. Skatuves tēls šiem bija īpatnējs, tādām strīpām samālējušies. Bet nu par Ikaiņiem labāki noteikti bija. Tāds neslikts simfonisks pagan metal, kur galveno toni noteica sintezators. Nekas izņemot intro tā dziļi sirdī neiekrita, bet bija ievērtēšanas vērts.
MERESSIN negāju ievērtēt, jau no paša sākuma likās neinteresanti. Tikmēr nodevos citām izklaidēm. Šī grupa acīmredzot bija tendēta tieši uz lietuviešu auditoriju, jo tie kaut ko līdzi tur dziedāja. DISSIMULATION padzīšanu no skatuves neredzēju, bet nu ko lai saka. Viņiem tas atkal izdevās. Jonišķu pasākums acīm redzot mīl tradīcijas, protams tas attiecās ne tikai uz Dissimulation.
LOITS ilgi sildījās, un ilgi arī nospēlēja, drošvien pateicoties Dissimulation. Kā parasti nospēlēja pārliecinoši un ausij tīkami. Tā bija pirmā grupa, kas radīja pārliecību, ka skaņa šinī koncertā var būt laba, taču tai pat laikā parādījās nopietnas tehniskas problēmas, kas uz laiku pārtrauca uzstāšanos un iespaidoja arī pārējo grupu uzstāšanos. Pēc nospēlētām vecajām dziesmā skanēja arī kaut kas pavisam svaigs, kas man īpaši patikās. Uzstāšanās laikā nedaudz kaitināja skini. Lai gan man pret šiem nav aizspriedumu, uzvedās viņi skatuves priekšā vienkārši kā atsaldēto bariņš. Grūstīšanās bija tāda, ka diskomfortu izjuta pat tie kas stāvēja pa gabalu, nemaz nerunājot par to, ka tie kas stāvēja pie pašas skatuves burtiski tika iemīdīti zemē. Tad kad mani sāka klapēt ar Igauņu karogu un aiz muguras sāka veidoties vēl viens bariņš, kam bija galvenais pagrūstīties, nolēmu doties turpināt klausīšanos uz aizmuguri. Kopumā Loits uzstāšanās likās nedaudz izstiepta, un noteikti ne labākais šo koncerts, kaut vai salīdzinot ar pagājušo gadu. Bet tomēr uzstāšanās bija baudāma, un jo īpaši priecēja jaunie gabali.
Nākamie uz skatuves kāpa NAHASH melnos apmetņos tērpušies. Man kā neizlepušam skatītājam bija patīkams pārsteigums uguņošana uzstāšanās sākumā. Bet ne tas bija galvenais, patīkami pārsteidza tieši izpildījums. Pati mūzika nebija nekas ārkārtīgi oriģināls, neesmu es neprātīgi ātrā zāģa cienītājs, bet pēc cilvēku izteicieniem “dark funerālisms’ vien bija, taču skanēja ļoti pieklājīgi. Pilnībā izbaudīju perfekti izspēlētos rifus un solo. Labsajūtu pastiprināja redzēt, kā tas viss tiek izspēlēts. Bundzinieks brīžiem atgādināja Urskumug bungu mašīnu, bet atšķirība tā ka tas tiešām bija bundzinieks. Nobeidza savu uzstāšanos Nahash ar Bathory koveri, kas pārmaiņas pēc bija daudz lēnāks un klasiskāks bleks.
Tad uz skatuves kāpa SKYFORGER jaunajā sastāvā. Vēl bez gaidītā tautas instrumentu izpildītāja, Riharda vietā uz skatuves kāpa Motors no ex-Heresiarh. Diezgan ilgi šie skaņojās, taču problēmas ar skaņu bija tik un tā, tīri objektīvu iemeslu dēļ. Pārsvarā tika spēlētas jaunās dziesmas, kurām bija svaigs skanējums, kas bija saistīts ar tautas instrumentu parādīšanos dziesmās, un arī Riharda aiziešanu kura solo attiecīgi bija jāuzņemas Pēterim. IMHO īpaši bija mainījies “nāves salas” skanējums. Vietām man patika kokles parādīšanās šai dziesmā, citviet likās ka tas tikai bojā dziesmu. Nospēlēja Skyforger ar dvēseli un acīmredzamu baudu. Ar īpašu entuziasmu izcēlās tieši dūdotājs, kas pa brīdim protams noveda arī pie kāzusiem. Bet nu entuziasms tas nav slikti. Tā pat kā pagājušajā gadā viena no labākām dziesmām bija “svētās vedības” kas bija izpildītas kokles pavadībā, un arī cilvēki vārdus zināja daudz labāk kā pagājušajā gadā. Par labāko dziesmu šogad es uzskatu “Caur aizsaules vārtiem” (The Legend), kas bija veltīta no šīs pasaules aizgājušajam bijušā Heaven Grey dalībniekam, un kurā bija ielikta īpaša dvēsele. Kopumā skanējums nebija pārāk labs, un ik pa brīdim parādījās pa kādai ausij ne īpaši nebaudāmai skaņai, plus ik pa laikam pazuda ģitāra un balss. Arī repertuārs personīgi man nelikās ārkārtīgi aizraujošs. Taču to visu kompensēja skanējuma svaigums un dziesmās ieliktās emocijas un dvēsele. Uzstāšanās tika nobeigta ar lietuviešu tautasdziesmu, kas tika izpildīta kopā ar Vilkatlakai un kuras vārdus es ar labprāt iemācītos.
Nu beidzamie uz skatuves kāpa Nokturnal Mortum, kas bija tērpušies tautas tērpos (melnos gan) ar visiem slāviskajiem ornamentiem. Ja vēl true black no NM es vairs nemaz negaidīju, tad nu Varggoth izmaiņas ārējā izskatā man bija pārsteigums. Tāds omulīgi apaļš onka… bet nu, ko var gribēt ja nacionālais ēdiens ir “salo”. Pirmā dziesma, ko šie spēlēja, bija “Mirovozrenije” no viņu jaunā albūma, kurai sekoja “Čornij Voron” ar kuras sākumu es arī devos pie skatuves. Šķiet ka nākamā (varbūt arī kļūdos) tika nospēlēta “Nebesnoje Serebro Peruna” ko es arī izbaudīju pilnībā, kas gan bija dikti īsa, varbūt man tikai tā likās. Tālāk tika nospēlētas atlikušās trīs dziesmas no jaunākā albūma, no kurām visvairāk patika “Novaja Era Mechei”. Pa vidu bija problēmas ar taustiņiem, kuru laikā NM publiku izklaidēja ar pabļaustīšanās atrakciju. Tika nospēlētas arī vēl pāris dziesmas no jaunākiem albūmiem, ar ko arī uzstāšanās aprāvās. Beigās tomēr tika nospēlēta vēl viena dziesma, kurā Varggoth bija palicis bez ģitāras, bet nu tās gan bija beigas. Kopumā iespaids bija gandarījuma maisījums ar vilšanos. Uzstāšanās likās par īsu, netika spēlētas man mīļas dziesmas kā “Lastivka” vai “Ancient Nation” un vēl daudzas citas. Taču nospēlēja godam, skanējums bija labs, un kā man likās daudz labāks kā no rīta sildoties.
Nu tā, lielais tusis bija beidzies, tam sekoja neliela pagulēšana. No rīta tika veikta apgaita pa nometni, lai redzētu kritušos un modušos. Tika pārrunāti vakardienas notikumi, protams neiztika bez pārtrūkušām filmām. Vienvārdsakot bija jautri. Kā saka “I ja tam bil, mjod jel, pivo pil”, kaut kā tā.
Black DATA