Tuvojoties ieejai nebija manāms citkārt neiztrūkstošais ārpusē stāvošo mataiņu bariņš, toties bija divi mazāk redzēti tipi – viens tāds neliela auguma, drusku apaļīgs, ar gariem matiem un pagaru, pašķidru bārdu un brillītēm; otrs savukārt garš, garmatains un blonds, tipiskais skandināvu karotāja tips. Droši vien jau arī jūs uzminējāt, kas tie tādi – protams, Dismember vokālists un basists tie bija. Basists gan acīmredzot ir viņiem kāds session member, jo grupas pamatsastāva basists Richard Cabeza izskatās citādi, tomēr šis pats blondais tips uz skatuves bija arī pērn Wackenā.

Iekļūstot iekšā, ieraugām tādas visai patukšas telpas, bet nu tas jau arī bija gaidāms. Neliela pagaidīšana, divu ietaupīto latu (pērkot biļeti iepriekšpārdošanā) steidzama likvidēšana dzērienos, un ap desmitiem uz skatuves jau iekārtojušies Flaying un sāk raut vaļā. Jūtams, ka līmenis šiem aug ar katru uzstāšanos, bija laikam arī viens otrs jaunāks gabals, kas izklausījās makten labi. Vokālists Ruslans, protams, arī ir klase par sevi – lai nu tur kā, bet tik iespaidīga rīkle, šķiet, nevienam citam no kocertējošiem Latvijas rūcējiem nav. Arī ar skaņu šoreiz viss bija kārtībā, labākais skanējums Depo klubā, kādu esmu pieredzējis.

Pēc kāda brīža klusiņām savas vietas uz skatuves ieņēma Sanctimony. Spēlēja šie ilgi, un šoreiz man ļoti patika viņu priekšnesums; dzīvā izpildījumā arī jaunais materiāls – hard&heavy smagās skaņās - gāja uz urrā, publika pavilkās diezgan pamatīgi. Pats arī jau iesildīju kaklu un sanāca arī iesvīst.

Un tad jau bija klāt arī brīdis, kad skatuvi okupēja slavenie zviedru Stokholmas novirziena death metal spēlmaņi Dismember. Pāris ievadvārdi, un šovs sākās ar jaunā albuma tituldziesmu “Where Ironcrosses Grow”. Uzreiz varēja redzēt, ka ne īpaši kuplais apmeklētāju pulks ir šeit nācis tieši uz šo grupu, jo retais kurš stāvēja nekustīgs ar kā akmenī cirstu seju, lielākā daļa metās aktīvi dejot metālistu deju, sauktu par headbanging :) Arī es ļāvos “dejas ritmiem” :) Pirmajai dziesmai sekoja, ja nemaldos, “Casketgarden”, tai savukārt “Soon to be Dead” no pirmā albuma. Vispār koncertā kopumā tika nospēlētas vismaz četras dziesmas no pirmā albuma “Like an Ever Flowing Stream”, to starpā “In Death’s Sleep” un “song, dedicated to all the ladies here” – “Skin Her Alive”; vairākas no jaunā albuma (“Tragedy of the Faithful”, “Where Angels Fear to Tread”) un pa druskai arī no citiem albumiem. Kopējais uzstāšanās ilgums bija itin pieklājīgs, tomēr augstās kvalitātes dēļ pagāja ātri. It kā beiguši savu uzstāšanos, šie viltīgi notinās no skatuves, bet iejukuši barā, nekur tālu necentās aiziet, gaidīdami, kad tiks saukti atpakaļ. Protams, tas arī notika, un Dismember nospēlēja vēl pāris dziesmas, uzstāšanos beidzot ar “Hate Campaign”.

Tā nu pusdivos naktī koncis arī bija cauri, un bija to vērts. Protams, nevar to salīdzināt ar uzstāšanos brīvdabā, vēl jo mazāk brīvdabā Wacken Open Air festā, ko intervijā pieminēja arī ģitārists. Tomēr savu augsto klasi šie vīri apliecināja godam, un cerams, ka viņiem nepalika nelāgs iespaids par latvju metāla cienītāju pasivitāti; vismaz tā saujiņa, kas bija atnākuši, ņēmās, cik spēja.

Intars.