Zviedru Pest, ir salīdzinoši jauna grupa, bet kas spēlē veco labo black metal, un dara to labākajās tradīcijās. Desecration ir izlaidis No Colours, kas jau pats par sevi ir labs raksturojums šim albumam.
Mūzika diezgan tipisks 90 gadu sākuma norvēģu black metal, kas zviedriem ar viņu Dark Funeral un Marduk ir diezgan netipiski. Nu labi, ir arī citi zviedri, bet ne par viņiem ir runa. Albums neizceļas ar ātrumu, albumā ir 3 ātrākas, un 3 pavisam lēnas dziesmas, kas manās acīs šī albūma vērtību tikai paceļ. Mūzikas pamatā ir “jēli” ģitāras rifi, kas ir tipiski tādām grupām kā Darkthrone un Mayhem. Vislielākā mimikrija ir saklausāma dziesmā “Commanding Armageddon”, kuru es viegli varētu sajaukt ar Darkthrone, vai arī var saklausīt “Deathcrush” rifus. Par bungām, tiem, kas uzskata, ka black metal ir jābūt spēcīgām un izteiksmīgām bungām Dimmu Borgir stilā, šis te varētu arī īpaši nepatikt. Bungas izdara savu darbu aizpildot tukšumus skanējumā, taču noteikti nav galvenais ritma vilcējs. Vislabāk tās šķiet skan dziesmā “I Am The Plauge”, kas varētu būt otra labākā albūma dziesma manā skatījumā. Nu un albuma pērle ir “Descending”, kas kā minēts kādā citā aprakstā ir tas, dēļ kā vien šis albums ir uzmanības vērts. Ļoti lēna dziesma, kas rada tumšu noskaņu, un kura noslēdzas ar izcilu ģitāras solo.
Vecie līķēdāji pēdējā laikā kļuvuši īpaši aktīvi, tā kā ļautiņi, piesargieties. Phil Anselmo (Pantera) savu nekrofāgu reanimēšanas misiju izpildījis godam un pametis šos vienus vēmekļos, asinīs un spermā. Un ko šie? Ha! Šie ņem un nošokē cilvēkus ar savu 2003. gada disku „Divine Art Of Torture” un dodas tālāk pa tumšo, smirdīgo šausmu taku, ar asinīm nošķiestu lākturi rādot visas savas riebeklības mākslinieciskā gaismā. Jā, Necrophagia tiešām ir vieni no nedaudzajiem, kas to prot parādīt kā mākslas virzienu.
Zviedru viduslaiku tušiņš pārvietojas laikā uz 2004. gadu ar jauniem skaņdarbiem tieši tādā pašā garā, kā iepriekšējie. Tiem, kas dzirdējuši iepriekšējos divus albumus, nekādi pārsteigumi nav gaidāmi, vienīgi tas, ka Haggard sevi vēl nav izsmēlis ("Awakening The Centuries" jau radīja aizdomas, ka vēl vienu baudāmu albumu šie nepavilks), un pie viņu mūzikas vēl joprojām ar mīļoto sievieti var doties ar svecēm nokrautā vannā (pa pliko protams).
Pasēdēju, paklabināju klavieri un re, tapa šāds te ne sevišķi īss un diezgan subjektīvs izklāsts par latviešu piedzīvojumiem čehu zemē, Vaļējās Pekles svētkos.
Pateicoties faktam, ka Open Hell Fest organizatori šogad bija uzaicinājuši tajā piedalīties arī Skyforger (iepriekš šo pasākumu kuplinājuši ir arī Neglected Fields) un tika organizēts autobuss, kas sevī ietilpināja arī citus līdzbraucējus, šogad šo festivālu Čehijā izdevās apmeklēt vismaz 18 braucējiem no Latvijas, ieskaitot grupu un ar to saistītos ļaudis. Un to skaitā arī man bija laimējies trāpīties.
Metal grupa meklē gitāristu ar nopietnu attieksmi, kurš būtu spējīgs spēlēt dažados "metal" stilos. Perspektīvā sekos albuma ieraksts profesionālā skaņu ierakstu studijā.
Iesācējus, lūdzu neatsaukties. Lūdzu zvanīt uz 9565270, Jānim.
Enslaved manā skatījumā ir viena no labākajām black/viking metal grupām. Peec diviem manuprāt neveiksmīgiem albumiem, Enslaved ir izlaidis šo, kuru nu jau es nosauktu par labu. Protams no vecā Enslaved nekā daudz tur nav palicis, ja nu vienīgi mūziķi, kuru talants ir nenovērtējams. Arī black tur palicis maz. Spēlē viņi death vai black/death vai pat heavy… pat īsti nav skaidrs. Mūzika ir futūristiska, un esmu lasījis citu cilvēku aprakstus, kuros rakstīts, ka tur esot daudz no 70 gadu mūzikas. Pilns ar atmosfēru ko rada gan sintezators gan akustiskā ģitāra, gan vokāls. Bet nu pamatā tomēr brīnišķīga Ivara Pērsena mūzika lieliskā ģitāru izpildījumā, tai skaitā paša Ivara. Viņš starp citu ir gandrīz visu vārdu autors. Daudz ģitāru solo, ļoti spēcīga bassģitāras spēle. Vienīgās kam ir maza nozīme ir bungas. Dziesmas ir tikai septiņas, bet katra no tām ir ļoti kompleksa kompozīcija. Vokāls, tā pat kā mūzika – ir izmantots viss vokālu spektrs ko metāla mūzika vien spēj piedāvāt, uzskaitīt nesākšu.
EVERGREY “Recreation Day”
InsideOutMusic/Soyuz 2003
Nu jau aizmirsu, kuro reizi pēc kārtas tas rimbulis griežas manā atskaņotājā… zviedri ir maniaki!
“Vienmēr pelēkiem” tas ir jau ceturtais CD … Lūk tā, bet kur es biju agrāk? Kur, es Jums prasu? Kāpēc man nav sanācis agrāk saskarties ar šo mūziku?
To, kas atrodas plānā apļa iekšās, divos vārdos var raksturot kā progressive ar “pavera draivu”… spēcīgs, izcils un melodisks līdz kaulu smadzenēm… Es zinu, ka šis salīdzinājums nebūs patiess, bet pirmais, kas man ienācis prāta bija tas, ka VIRGINE STEELE paņēma un pēkšņi sāka spēlēt sarežģītāk… Tālāk arī reizēm rādījās dažas asociācijas ar amerikāņiem… Un tad pēkšņi pie trešās dziesmas es sapratu, ka kopīga tomēr te gandrīz tā ka nav. EVERGRAY mēģina spēlēt tā, lai nelīdzinātos nevienam…
Īsumā par Hard Rock Laager. Nu tātad, iepērkot nedaudz pārtikas un nedaudz vairāk alus, devāmies uz Parnu, kur arī izdevās iegādāties biļetes par iepriekšpārdošanas cenām. Uz vietas, Vana Vigala, atradām stāvvietu, uzcēlām teltis, aizgājām uz veikalu, vienvārdsakot iekārtojāmies un devāmies izpētīt apkārtni. Šķiet ka cilvēku bija vairāk nekā piemēram Baltijas Saulē, katrā ziņā ne mazāk. Procentuāli nav jēgas salīdzināt, jo bija vieni vienīgi igauņi un neliels bariņš letiņu. Leišu nebija praktiski vispār, tikai nākamajā dienā izdevās divus sastapt, pie kuru mašīnas mēs kādu brīdi paklausījāmies Skyforger.
Tā nu vēl viena pasaulslavena grupa ir sniegusi koncertu mūsu zemē – Dismember pirmais koncerts Baltijas valstīs ir godam aizvadīts. Var, protams, diskutēt par to, ka Depo ir aplam maziņš, biļetes aplam dārgas utt.; tomēr kopumā jāsaka, ka koncerts bija labs, pat ļoti labs. Cena jau gan diezgan uzskrūvēta bija, īpaši ciest dabūja to apmeklētāju maciņi, kas šo koncertu apmeklēt izlēma pēdējā brīdī, jo uz vietas biļetes maksāja 9 Ls. Tomēr acīmredzot tam visam pateicoties, klubs bija itin tālu no pārbāztības, tā ka atnākušie varēja brīvi baudīt mūziku, nesatraucoties par elpas ievilkšanu un dunkām no apkārtstāvošiem. Pārsteidzošā kārtā šoreiz tiešām bija izdevies panākt labu skaņu, kaut arī īpaši nemanīja solīto skaņas un gaismas aparatūras pastiprinājumu.
