Atklāti sakot grūti šo albumu definēt kā metāla ierakstu, lai arī tas skaitās Folk metal, vismaz pusi no dziesmām var nosaukt tikai pa folk rock, bet arī ne tā pati smagākā mūzika var būt patiesa un kvalitatīva.
Skyclad dzimtene ir Lielbritānija un varbūt arī tāpēc tiem, kas visur ieraugot stilistisko definējumu folk metal, cer dzirdēt folk/ black skaņas, nāksies vilties. Britu mūzikas uztvere vienmēr ir bijusi atšķirīga no pārējās pasaules.
Arī britu folks atšķiras no citām tautām, un šim albumam perfekti piestāv kāda īru kroga noskaņa, ko visprecīzāk raksturo dziesma “Anotherdrinkingsong”. Tomēr tik traka alkohola pielūgšana kā Tankard mūzikā šeit nav vērojama.
Neraugoties uz to, ka piecās dziesmās Skyclad skaņu palīdzējis radīt Royal filharmoniskais orķestris, šeit nav iespējams atrast tādu spēku un enerģiju, kā Therion vai Haggard mūzikā. Šis, pie alus kausa klausāmais albums ir daudz vieglāk un jautrāk uztverams.
Skyclad mūzikā var vērot visai daudz līdzības ar In Extremo, bet drīzāk šie vācieši ir ietekmējušies no britiem. Izvērtējot tīri mūziku pašu par sevi, grūti atrast ko negatīvu vai primitīvu. Orķestris spēlē tieši tur kur vajag, varbūt vietām pārāk klusi, bet noskaņa tiek radīta perfekti. Interesantas ir arī dziesmas, kur parādās akustiskā ģitāra.
Kā lābākos darbus var atzīt “Do They Mean Us”, kas nenoliedzami ir smagākais un nopietnākais gabals un “Hybrid Blues”, kas sākas pavisam mierīgi (balss un akustiskā ģitāra), bet noslēgumā pievienojas orķestris un viss kļūst daudz nopietnāk.
Labs albums, pats labākais ko paklausīties, kad kaimiņu nervi ir galīgi sabeigti no Death un Black frontes un paliek viņu nedaudz žēl.
Vērtējums 7 no 10
Bleakness.
Bet albumi laika posmā no 1991 līdz 2001 ir visumā fantastiski. Ir, protams, izcili albumi kā A Burnt Offering For The Bone Idol, Prince Of The Poverty Line, The Silent Whales Of Lunar Sea, Irrational Anthems u.c., gan arī nedaudz švakāki kā Oui AvantGarde A Chance, The Answer Machine?, kur viņi pārāk attālinās no metāla un iebrauc folk teritorijā. Grupas labākais periods manā skatījumā ir no Burnt Offering līdz Silent Wales, kur ir pietiekami daudz metāla un pietiekami daudz folk un tamlīdzīgu fišku, kas viņu skanējuma padara pietiekami unikālu. Un visi folk elementi, vijole, utt viņu mūzikā ierakstās perfekti un dabiski nevis vienkārši formalitātes pēc, kā tas ir daudzām citām grupām (tipa iemočīs kādu stabuli vai kokli lai tik būtu oriģināli, nepadomājot vai tas tur iederas vai ne).
Martin Walkyier dziesmu teksti kā jau teicu ir atsevišķs temats, manā skatījumā labākie teksti kādi jebkad ir metālā sastapti, tos, principā ir vērts palasīt tāpat. Protams, ir biški jāzin angļu val un ieteicams ir tuvumā turēt arī vārdnīcu, jo tekstos netrūkst vārdu spēles un samērā novecojušu vārdu. Patīkami, ka tekstos nav ne smakas no vispārpieņemtām un sen apnikušaām klišejām vai ari sprediķošanas. Martin Walkyier ir vecis ar savu funktieri, interesantu skatījumu uz pasauli un tajā notiekošajām lietām, ir jūtams, ka draudzējas ar pelēkajām šūniņām, bet pats galvenais, ka visu to prot arī attiecīgi izteikt.
Piem. 1995.gadā bija tāda maza jauka dziesmiņa veltīta Eiropas Savienībai (Desperanto (A Song For Europe?),
This is our song for Europe,
I thought we saw the borders fall?
Guerre sans Frontiers -
And it seems nothing changed here at all.
They're building a Tower of Babel in Brussels -
It's called the Euromisery,
And once we're inside they'll take us for a ride.
Placing life and death decisions in the hands of politicians,
Poltroons playing judge and jury - like alcoholics in a brewery.
It's an uncommon market - we're all Eurosexual,
I want an E.C. lay, and when I'm inside she'll take me for a ride.
Passing laws on moral issues -
Sticky fingers holding tissues.
Pyromaniacs with fire who light the fuse and then retire.
Starve the pure and feed corruption,
Walk the path to self destruction,
Open old wounds - turn them septic,
Save us all from Euro-sceptics.
This is our anthem of nations,
Another treaty signed in vain.
It's a knockout! -
Hope falls to the canvas again.
itkā jau nekas īpašs, bet interesanti, ka gandrīz 10 gadi ir pagājuši, bet nekas nepareizi tekstā nav. Eiropā točna birokrātija pieaug ģeometriskā progresijā.
Koroče atvainojos par lapas pieķēpāšanu, bet doma īsumā bija
1. SKYCLAD ar Martin Walkyier viens no maniem visu laiku favorītiem;
2. SKYCLAD bez Martin Walkyier – SKYCLAD vārda nelietīga izmantošana;
3. CD “A Semblance Of Normality” neesmu dzirdējis, mēģināšu sameklēt un noklausīties, un būšu ļoti priecīgs, ja būšu kļūdījies, bet tam es kautkā neticu…