Enslaved ir uzražojis vēl vienu ģeniālu albumu. Tas ir diezgan loģisks turpinājums “Below The Lights” ar atskaņām no pagātnes. Lai gan, kāda tur pagātne – Enslaved ir un būs Enslaved. Enslaved turpina savu progresīvā black metal virzību uz priekšu (patiesībā kādi tik apzīmējumi nav redzēti šī albuma sakarā). Salīdzinot ar iepriekšējo albumu, šis šķiet mazliet agresīvāks, ātrāks. Ir zuduši akustikas elementi. Viss pārējais lielos vilcienos nav mainījies, bet tomēr ir jūtams, ka šis albums ir solis uz priekšu. Virtuoza ģitārspēle, sintezatora radīta atmosfēra, plašs vokālu spektrs. Un runājot par vokāliem – nav jau brīnums. Abbath (Immortal), Nocturno Culto (Darkthrone) un vēl citi, man mazāk izsakoši vārdi. Arī mūzikas sakarā tiek minētas vairākas grupas Opeth, Agalloch, Satyricon un pat Pink Floyd. Šķiet es nebūšu pietiekami dauļrunīgs, lai spētu raksturot šī albuma mūziku. Ir ļoti dauz recenziju un praktiski visas ir pozitīvas. Tā pat daudzajās aptaujās Isa ir bijis labākais albums, nemaz neruānot par pavisam nesen iegūto Norvēģijas Grammy.
Runājot par tekstiem – vienas vienīgas rūnas. Sekojot tekstiem jūties mazs un nezinošs, tik daudz jūti, ka nāve pludo tajos tekstos. Viņi tik ļoti ir pietuvojušies kosmiskajām ultraviolētajām enerģijām, ka pilnīgi liekas, ka grupa tūlīt var pārtraukt pastāvēt. Vēl viena pazīme, kas varētu liecināt ja ne par grupaz pazušanu, tad vismaz nākamo posmu mūzikas attīstībā, tas ir albuma nosaukums. Pēc Eld grupa mainījās (atļaušos Blodhemn uzskatīt par starppostmu starp jauno un veco Enslave), tagad Ild. Kas tālāk? Secinājums gluži vai uzprasās pats no sevis – Ragnarock. Bet to jau rādīs laiks.
Black DATA.
Pa shiem gadiem esmu jau sen atgaajis no shameejaa zhanra. Bet Isa ir vienk. izcils! Stilam galu galaa nau noziimes...