Gut sāka savus muzikālos nedarbus 1991. gadā, un ātri vien kļuva par vieniem no pirmajiem, kas no vārda grindcore atvasināja porn/gore/grind. (neiešu iedziļināties kārtējos strīdīgajos „Kurš tad nu īsti bija pirmais”, bet nedrīkst arī aizmirst „Meat Shits”, kuri radās 1987. gadā) Visvisādu splitu un minidisku pavadīti, nonākuši līdz lieliskajam ilgspēlējošajam „Odour Of Torture”, pa ceļam iespaidojot ne mazumu no mūsdienu pazīstamajām grinderu apvienībam, zēni nedaudz aprāvās savā daiļradē, un ja neskaitam 1995. gada „Odour Of Torture” pārizdošanu un pāris iznācienus dzīvajā, līdz 2005. gada beigām dīvainā kārtā pazuda. Viens no šī burvīgā kolektīva radītājiem, starp citu, uzsāka ne mazāk garšīgu projektu „Libido Airbag”. Tieši tā! Augstākās klases zēni! Un nu viņi ir atgriezušies...

No sākuma atminēsimies „Odour Of Torture” saturu, kuru nepacietībā gaidot „The Cumback”, jau esam pāris reizes izgriezuši, mokošu ilgu mākti. Tas bija viens velnišķīgi smuks pornogrāfiska rakstura riebeklis, ar savu skanējumu, savu garšu un, jā, atmosfēru. Tāpat kā Meat Shits, arī Gut pamanījās šajā mūzikas lauciņā iepīt savu atmosfēru, ko nevarētu teikt par jaunajiem censoņiem. Hmm.. un arī Libido Airbag tas izdevās lieliski. Man pat grūti iedomāties, kādas sajūtas „Odour Of Torture” radīja tā laika smagučiem, ja arī tādu mūsdienu nīkuli kā mani šis albums spēja iespaidot un iedvesmot. Tā ir mūzika, kas ir uzbāzīga nevis ar savu skaņu un riffiem, bet tieši ar radīto noskaņu. Pēc pāris gadu ļurkāšanās pa šo lauciņu, protams, sajūtas vairs nav tās pašas, kas bija to dzirdot pirmo reizi. Bet iespaids ir palicis, tāpat kā respekts. Man Gut arī ļoti patika tas riebīgais maigums. Nekad neesmu bijis baigais noizu cienītājs, un patīkama skaņa ir viens no maniem kritērijiem, kas padara mūziku baudāmu.

Labi, pietiks masēt sieniņas, dodamies iekšā. Trīsreiz aizklikšķinot garām visam, kam var aizklikšķināt garām, ievietoju visu playlistā, un seko viens liels „WTF?!”, kuru tūlīt nomaina sajūsmas pilns „ho-ho-hou!”. Albums sākās ar dziesmu, kas sasniedz četrarpus minūšu garumu, un būtu piemērota atskaņošanai kāda sutenera automobīlī. Es nezinu, kas tas par stiliņu tur skan, vai tas ir tas 70’s porn groove, vai tas ir kautkāds nēģeru andergraunds no astoņdesmitajiem, bet tas ir ļoti daudzsološs un asprātīgs sākums. Nākamā dziesma vēl pakavējās pie sava intro, un tad jau arī atskan grinducis, kura piederību Gut uzreiz atmasko tā pati pazīstamā balstiņa. Pieklusināts, mīļš onkolis uzburkšķ par „Pimpin’ The Underground”, un viss ir štokos. Skaņa ir lieliska! Tīra, bet ne pārspīlēti sterila. Trešās dziesmas nosaukums jau liek sarosīties. „Jenna Haze (You're A Pro)”. O jā! Tas arī tiek izdziedāts peģika balsī, kuru nomaina burkšķītis. Vienīgais, kas nemainās ir ritms, kuru mana kājiņa sparīgi sit līdzi. Bla, ku man ir smuka kājiņa... Tikko tikai pamanīju. Tas kas notiek tālāk albumā ir vienkārši kautkas neticams! Nākamais sitiens pa olām ir gabsis „Three Handsome Guys (Rock The Block)”, kuras piedziedājumā piedalās beibīte, kuru automātiski vizualizēju kā smuku cičainu blondīni. Nu ļoti seksīgi... Arī velāk mēs dzirdam garšīgo beibīti, un jūtamies kā baseinā ar kokčiku rokā, saulenēm galvā un apburošām skaistulēm pie sāniem. Jā, tieši tāds ir šis albums, mans mazais bukkake draudziņ. Smukas beibes, kuras vakarā tiks nolietas ar sēklu. Viss ir lielisks no sākuma līdz pat beigām! Un es to saku pēc nedēļas intensīvas klausīšanās! „Aurora Snow (You're Not Bad, Hoe)”, o jā! Auroru Snowu es atceros no tiem nelāgajā kārtā izdzisušajiem pornogrāfijas krājumiem uz manā vecā cietā. Ja nemaldos, tas bija „Ass Worship 4”, kur viņa grozīja savu garšīgo dupsi. Nē, nu es nevaru! Es nevaru vairs sakarīgi izteikties, šis albums ir IDEĀLS!!! Es nevaru uzskaitīt visus tos labumus, kas viņā iekšā. „How Low?”, pie kura gribās uz kādu modīgu „party”, kur izvicināt savu apakšgalu uz stulbām vecenēm, kuras saskatījušās nigeru klipus, „prot uzvesties”. Nē! Labāk stūrēt savu jauno braucamrīku, kamēr gar manu rīku darbojās, kāda.. da vienalga kāda (galvenais lai pēc tam nemaisās pa kājām). Lieliski sampli, lieliska mūzika, kačka, garša, saulaina atmosfēra. Ko vēl vajag? Jā, pareizi... kokčiks un saulenes... Albumam ir gan EU, gan US versijas. Kuru ņemt? Noteikti ņemt EU versiju, jo bonustraks ir graujoši labs!

Un atkal veci buki izdod svaigu mantu, kas atkal iespaidos simtiem jauno čubziku. Tā nu tas notiek. Gut jau otro reizi pierāda to, ka viņi prot ne tikai ieraudzīt jaunu pagriezienu, bet arī iemīt jauno taciņu. Es tiešām nebiju gaidījis kautko TĀDU! Es zināju, ka tam būs jābūt kautkam sasodīti labam, bet es nevarēju iedomāties, ka viņi to pavērsīs šādā gaismā. Ļoti iedvesmojoša mūzika. Labs garastāvoklis garantēts.

Fauns