EVERGREY “Recreation Day”
InsideOutMusic/Soyuz 2003
Nu jau aizmirsu, kuro reizi pēc kārtas tas rimbulis griežas manā atskaņotājā… zviedri ir maniaki!
“Vienmēr pelēkiem” tas ir jau ceturtais CD … Lūk tā, bet kur es biju agrāk? Kur, es Jums prasu? Kāpēc man nav sanācis agrāk saskarties ar šo mūziku?
To, kas atrodas plānā apļa iekšās, divos vārdos var raksturot kā progressive ar “pavera draivu”… spēcīgs, izcils un melodisks līdz kaulu smadzenēm… Es zinu, ka šis salīdzinājums nebūs patiess, bet pirmais, kas man ienācis prāta bija tas, ka VIRGINE STEELE paņēma un pēkšņi sāka spēlēt sarežģītāk… Tālāk arī reizēm rādījās dažas asociācijas ar amerikāņiem… Un tad pēkšņi pie trešās dziesmas es sapratu, ka kopīga tomēr te gandrīz tā ka nav. EVERGRAY mēģina spēlēt tā, lai nelīdzinātos nevienam…
Dziesmas ir uzbūvētas pēc principa: pants – piedziedājums. Viss ir bagāti aranžēts… tas padara materiālu viegli uztveramu jau no pirmās reizes… Piedziedājumos parādās arī horāļi, kas piebalso galvenajam “stāstītājam”. Ja kādam liksies, ka es kaut ko esmu sajaucis un aprakstu “pop” grupu ar savu “pop” albumu… nu ko, ja “pop” tad “pop”… toties kāds!!! Jā, un sieviešu vokāli pieder kādai Carinai Kjellbergai, kuru laipni “aizdeva” Zviedru katoliskās baznīcas Mercury koris… Titula dziesma (pirmais riffs - sveiciens jaunajiem SOILWORK), ja tai būtu video, varētu skanēt televīzijā VIVA vai kādā citā muzikālajā kanālā… Hits! Pārējās dziesmas var raksturot līdzīgi – Hiti!. Viss albums aiziet uz vienas ieelpas… kā viena liela dziesma… apnicības sajūta nerodas… un vai tas nav ģenialitātes rādītājs?
Liels pluss grupai -- spēcīgs vokālists (kas arī ir tas, kas sarakstīja lielāko daļu mūzikas) Toms Englund. Vietām Toma tembrs un intonācijas atgādina KISS dziedātāju. Tomēr tas ir nepārprotami savdabīgs un tagad es noteikti atpazīšu to dzirdot kaut kur vēl reiz. Smuka, tīra balss, vietām nedaudz (vot šitik) aizsmakusi, kad aizraujas bezizejas kliedzienā, bet tas tikai palielina tā šarmu…
Man bail iedomāties, bet man laikam gribas… gribas redzēt un dzirdēt šo dzīvajā… un tajā pašā laikā rodas šaubas vai koncerts būtu tā īstāka vieta… Kopumā muzikāli albums nes sevī vientulības atmosfēru… neskatoties uz kopējo mūzikas dinamiskumu un agresivitāti (cik tas ir iespējams power robežās) , ir jūtama vientulības elpa… varbūt tāpēc šo jāpaklausās vienatnē… klausoties palasiet tekstus, tie nav sarežģīti un, lai saprastu kopējo koncepciju, Jums nevajadzēs maldīties trijās priedēs. Ņemot vērā šo īpašību, pirmām kārtām disks spēs pievērst sev melanholiķus.
Ļoti viegli uztverama. Smuka un emocionāla mūzika… Šajās skaņās ir ielikta daļiņa no dažu cilvēku dvēselēm… Rekomendācijas visiem, kam patīk laba MŪZIKA. Ja Jums nav bail pieskarties kaut kam jaunam, pamēģiniet to arī.
Tas būs viss… un tagad es nospiedīšu replay… es to esmu nopelnījis… un nemēģiniet man traucēt… today is recreation day…
p.s. albums nav nepieciešams visiem, kas iegrimis noteiktas mūzikas rāmjos un baidās rādīt degunu no tiem…
nedariet to… disks Jums vienkārši nepatiks…
Atzīme – 8,5 © Estragons