2. aprīlī Rīgā, klubā SALAMANDRA (Salamandras 1) uzstāsies:
BEHEMOTH (pl)
(Black/Death Metal
www.behemoth.pl
Atkal ir pienācis marta vidus, un atkal ir godam aizvadīts pirmais no vērienīgajiem metal festiem, kuru bija iecerēts apmeklēt. Runa ir par kārtējo Metalmania, kuram tā bija XIX gadskārta, un arī šogad to kuplināja ne viens vien skaļš nosaukums – Napalm Death, Cradle of Filth, Dies Irae, Dark Funeral, The Haunted, Amon Amarth, Katatonia u.c. Nu un skaidra lieta, ka spēlēja arī atbilstoši skaļi.
Sniegaini aukstā piektdienas dienā, pie strēlniekiem pulcējās bars matainu jauniešu, kuru galamērķis bija lielākais metālmūzikas festivāls Metalmania, kas jau 19. reizi (tā vēstīja organizatori) notika Polijas pilsētiņā Katowicē. Pēc ilgas kratīšanās autobusā, kuras laikā notika sastapšanās ar poļu satiksmes policiju, kas pārbauda kā šoferi ievēro režīmu, sestdienas nokļuvām festivāla vietā. Gaidot kamēr dabūsim festivāla biļetes, pa autobusa logu vērojām piedzērušos lietuviešus, kas izpildīja gan improvizētu kautiņu, gan arī lēniešanas-klupšanas paraugdemonstrējumus. Dabūsuši biļetes, latvieši sadalījās divās daļās- vieni gāja uz festivālu, citi (tai skaitā es) nolēma sākumā iestiprināties blakusesošajā picērijā. Pats festivāls norisinājās Spodek sporta hallē, kas atgādināja lidojošo šķīvīti. Ieturoties pagāja kāds laiciņš kā rezultātā nokavēju poļu gaļas bridādi Dies Irae, par ko tagad, klausoties jamos, nedaudz nožēloju. Pie ieejas katram tika izdalīts CD ar festivāla grupām, kur šogad ievietojās gan Cradle of Filth un Napalm Death, gan arī vietējās un nepazīstamās grupas, kā arī festivāla plakāts un ANJ reklāmas buklets. Kā gadījās, kā ne, atnācām tieši uz šo krievu grupu, kura sevi dēvē par "new hard music". Spēlēja viņi kaut kādu poser-roku un pie tam dziedāja ar tāādu akcentu, ka nenācās brīnīties par mazo fanu skaitu.
Enslaved ir uzražojis vēl vienu ģeniālu albumu. Tas ir diezgan loģisks turpinājums “Below The Lights” ar atskaņām no pagātnes. Lai gan, kāda tur pagātne – Enslaved ir un būs Enslaved. Enslaved turpina savu progresīvā black metal virzību uz priekšu (patiesībā kādi tik apzīmējumi nav redzēti šī albuma sakarā). Salīdzinot ar iepriekšējo albumu, šis šķiet mazliet agresīvāks, ātrāks. Ir zuduši akustikas elementi. Viss pārējais lielos vilcienos nav mainījies, bet tomēr ir jūtams, ka šis albums ir solis uz priekšu. Virtuoza ģitārspēle, sintezatora radīta atmosfēra, plašs vokālu spektrs. Un runājot par vokāliem – nav jau brīnums. Abbath (Immortal), Nocturno Culto (Darkthrone) un vēl citi, man mazāk izsakoši vārdi. Arī mūzikas sakarā tiek minētas vairākas grupas Opeth, Agalloch, Satyricon un pat Pink Floyd. Šķiet es nebūšu pietiekami dauļrunīgs, lai spētu raksturot šī albuma mūziku. Ir ļoti dauz recenziju un praktiski visas ir pozitīvas. Tā pat daudzajās aptaujās Isa ir bijis labākais albums, nemaz neruānot par pavisam nesen iegūto Norvēģijas Grammy.
Par Morgion var teikt, ka šī amerikāņu grupa ir metusi ārkārtīgi nopietnu izaicinājumu Doom Metal dzimtenes Lielbritānijas grupām. Tikai, Morgion ir miruši. Ceļojums ir galā. Tas apstājās pie ģeniālā Cloaked by Ages, Crowned in Earth albūma. Tas ir stāsts, biedējošs un satraucošs stāsts par trīs dvēselēm, trim ceļotājiem, kuri savā īpašumā ieguva trīs viņpasaules zobenus... Bet, līdz ar tiem, viņi iemantoja arī katrs savu lāstu... Cloaked by Ages, Crowned in Earth ir stāsts par viņu ciešanām un likteni...
Kāds albūms ir muzikāli? Ļoti amerikānisks. Trūkst tās Doom Metal garšas, kāda ir piem., My Dying Bride vai vecajai Anathema. Bet tā vietā ir radies kas jauns... Doom mūzikas atmosfēra, tumšā gaisotne un bezcerība tiek parādīta no pavisam jauna skatu punkta. Daudz intravertāka nekā angļiem, daudz noslēpumaināka, majestātiskāka. Kaut gan esmu Anglijas patriots Doom Metal ziņā, tomēr pat man ir jāatzīst, ka Morgion ir pavēruši ceļu arī amerikāņu grupām uz šo tik komplicēto un smalko mūzikas virzienu.
Anglija kārtējo reizi ir pierādījusi, ka tās mūziķi ir nepārspējami Doom Metal laukā. My Dying Bride, Cathedral, Pantheist, Paradise Lost, Anathema.... un tagad arī THE PROPHECY.
Šī grupa ir salīdzinoši svaiga, jo tā radās 2001. gada rudenī, Ziemeļanglijā. Jau no paša sākuma viņi cītīgi lauza savu ceļu Epic un Melodic Doom/Death metal virzienā. Jāsaka, ka viņu panākumi ir lieli, jo ir spēlēts kopā ar daudzām ievērojamām grupām, zināmākās no kurām ir My Dying Bride un Children of Bodom.
2003. gadā iznāca The Prophecy pirmais albūms Ashes, ko izdeva kompānija BLACKDOOM records, kuras īpašnieki ir Andrew Craighan un Hamish Glencross no My Dying Bride. Es ilgi tiku gaidījis, līdz šī relīze, par kuru biju lasījis visnotaļ daudzsološas recenzijas, nonāca manā īpašumā. Un tā man nelika vilties. Man kā My Dying Bride fanam, izlikās kaitinošas atsauksmes par to, ka The Prophecy it kā esot smagāki un brutālāki par šamējiem.
Pēc atgriešanās no Viļņas un nelielas ieskriešanas mājās, kur gandrīz nekas cits, izņemot nekvalitatīva flaijera izdrukāšanu, netika izdarīts, atkal devos Vecrīgas virzienā, lai būtu klāt Latvijas jauno metāla grupu konkursa Fresh Blood noslēdzošajā un izšķirošajā kārtā – finālā.
Šoreiz pie Depo durvīm jau stāvēja diezgan iespaidīgs potenciālo koncerta apmeklētāju bariņš, un uz brīdi galvā pat pavīdēja doma, ka, iespējams, varētu nemaz netikt iekšā. Par laimi rindas kustējās visnotaļ strauji un jau pāris minūtes vēlāk atrados vecajās labajās Depo telpās.
11. marts leišiem ir tas pats, kas mums 4. maijs – valsts neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena. Un tad nu par godu šim datumam šie bija sarīkojuši arī tādu pasākumu, kas manām citkārt slinkajām miesām bija licis nobastot skolu un šaut uz Viļņu. Ar Irēnu bijām sarunājuši ceļot pēc mūžvecās metodes – stāvot ceļa malā ar nobružātu kartona gabalu, uz kura trekniem burtiem rakstīts Vilnius, un uz augšu izslietu īkšķi jeb tautas valodā – ar stopiem. No Rīgas līdz Viļņas centram tikām stundās septiņās. Ar autobusu laikam gan būtu drusciņ ātrāk, bet tas prieks pārāk dārgs un laika arī mums netrūka.
Nesen Latvijas metālmūzikas skatuvē parādījusies jauna grupa, kas kā viena no ļoti nedaudzajām mēģina kopt pēdējos gados paplukušo pašmāju thrash metal lauciņu. Runa ir par grupu Collide, kas nu jau paspējuši atzīmēties vairākos koncertos, izpelnoties vērā ņemamu publikas atsaucību, un ierakstīt arī demo.
Ieraksta kvalitāte kā demo nemaz nav peļama, pat otrādi, viss ir saklausāms un tīri labi sabalansēts, neskatoties uz vispārējo garāžas pieskaņu, kas demo ierakstā piederas pie lietas. Demo ierakstā ir četras dziesmas – “Dead Alive”, “Dogma”, “Go Insane” un “I Don’t Care”, un tās visas ir ieturētas visai klasiskā thrash metal garā. Viena no būtiskākajām šī stila sastāvdaļām – pamatīgi rifi, kas veido skaņdarbu mugurkaulu, te nav atstāti novārtā, klausītājs tiek nopērts pēc labākiem paraugiem ar gana daudziem un dažādiem rifiem, kur ģitāras tonis, kā liekas, ir tuvināts drīzāk zviedru desas zemajam dūcienam, nekā tipiskiem thrash skolas pārstāvjiem. Dziesmām ap vidu parasti ir kāds lēnāks posms, lai nerastos pārāk vienmuļš iespaids, kas gan it kā tāpat tāds neliekas, ja nu vienīgi varbūt neskādētu skaņu bagātināt ar solo ģitāru. Kaut gan netrūkst jau arī labu grupu, kas mierīgi iztiek pat ar trim cilvēkiem, piemēram, Destruction (Collide sastāvā ir 4 – bungas, bass, ģitāra, vokāls).
11. martā, Viļņā klubā "Mulen Ruzas" uzstāsies:
Skyforger (Lv)
Diktatura (Lt)
Angis (Lt)
Baltas Triuksmas (Lt)
