Ashen Light - In Accomplice Suffering: Conviction Is Hell
(В Состродании К Мертвым: Осужденным - Ад)
Šis albūms jau ir nosaukts par “best ever” krievu underground albūmu. Nedomāju, ka krievu skatuve, ir tik maza, ka var mētāties ar tādiem apgalvojumiem, bet daļa taisnības tur ir. Albūmā ir 4 koveri: Immortal, Darkthrone(2) un Mayhem, un 3 oriģinālkompozīcijas. Albūma skanējumu nosaka tieši šie četri koveri. Viss albūms izklausās kā viens vesels, nav nevienas kompozīcijas, kas kaut kā izlektu no kopējā fona. Koveri, lai gan ļoti pazīstami, tomēr ļoti patīkami dzirdēt tos Ashen Light izpildījumā, kuru ir devuši šīm dziesmām kaut ko savu. Tomēr man vairāk patika tās trīs oriģinālkompozīcijas, visdrīzāk to svaiguma pēc. Dziesmas ieturētas tipiskā Darkthrone skanējumā, varbūt nedaudz piejaucot slāviem tipisko melodiskumu… bet pavisam nedaudz. Skaņas kvalitāti varētu nosaukt par ļoti labu.
Izlēmu paskatīties, ko jaunu piedāvā ierakstu kompānija Roadrunner Records, lejupielādēju daudz un dažādus mp3 un sāku pa vienam ievērtēt :) Pārsvarā diemžēl bija vilšanās, pēc kuras ātri sekoja Shift+Delete, bet nu tomēr tāda apvienība, kā Chimaira pievērsa manu uzmanību :) Tā nu es piekļuvu pie 2 viņu albūmiem ("Pass Out Of Existence" 2001 un "The Impossibility Of Reason" 2003).
"Pass Out Of Existence"
Paklausījos, paklausījos un Shift+Delete :(
Manā skatījumā nekas vairāk kā kārtējā „SlipKnotiskā” grupa/albūms…
Tu panjem paaris pudeles alus, iegulsti kreeslaa un domaadams par bezjeedziigi izshkjeersto dienu, iesleedz Darkthrone "Sardonic Wrath." Atskan pirmaas primitiivaas, netiiraas skanjas, kas kautkur iesitas duushaa. Turpini malkot alu un sliigsti dziljaak kreeslaa. Uz otro dziesmu tu saac kratiit liidzi kaaju. Gjiimis saak shkjobiities un kautkas tevii pamostas, jaa, pirmais alus ir izdzerts. Njem naakosho un nu jau tavas rokas saak piesist ritmu. Uz piekto gabalu tev gribas kaartiigi piemest muuli ar alkoholu un kaadam iedot bietee. Veelviens ritmiski draateejoshs gabals un tu jau esi zirgaa. Bet!! Nu naak peedeejais sacereejums un iedod tev taadu dunku saanos, ka juura ar jauninjaam "true" black metal grupinjaam nokrakshkj kaa sasalis uriins kriitot no vilciena pret sliedeem, jo tu tikko esi dzirdeejis to, ko deevee par pure black fucking metal.
Pirmaas skanjas....Stop! Kautkas interesants. Hmm.. ljoti interesants. Grupa, kuru 1993. gadaa nodibinaajushi divi braalji - Peter (vokaals, akustiskaa gjitaara) un Christer Espevoll (dzhindzha), kaa arii bunjgjieris David Husvik visai pieklaajiigaa vecumaa (14-16). Veelaak vinjiem pievienojas arii basists Ole Borud.
Shos jaunieshus no Norveegjijas ar kristiigo paarlieciibu samikseejot ar nekautreeshanos eksperimenteet un pielietot dzheziigu skaneejumu ieksh thrash metal, kas mijas ar hardcore (it sevishkji vokaals) sanaak viens no briinishkjiigajiem Extol albumiem, konkreeti shis - peedeejais. "Synergy" ir mazliet agresiivaaks par ieprieksheejo pilna garuma sakopojumu "Undecieved", kursh vairaak pieveersaas klasiskajai muuzikai, un ne par mata tiesu nav sliktaaks par jauno veidojumu. Sarezhgjiiti rifi, negaidiitas ritma mainjas. Seshos vaardos sakot, eksperimentaala tehniski nosliipeeta thrash metal paraugs.
Patiikams trieciens pa aknaam un shoks. Gehenna liideris Sanrabb paraada uz ko ir speejiiga vinja cieshi elastiigaa muuzikas uztvere, paarveersta radoshaa garaa. Albums "Murder" viirieshu kaartas paarstaavjiem iedos pa zhokli, bet velnishkjais dzimums var sagatavoties uz pietviikushiem, patiikami suurstoshiem dupshiem.
Jaunais holandiešu leibls kas ir izveidots uz Hammerheart rec. bāzes piedāvā jauno nemirstīgo zviedru veikumu.
Kas te ir sagaidāms? Protams, kārtējais 2004. gada kauss ātras mukšanas un šķēršļu pārvarēšanas. Es šajās sacensības piedalos kopš 1997.g. kad augstāk minētie subjekti izlaiduši kārtējo, bet priekš manis pirmo albumu, kurš kārtīgi ieasfaltēja manas smadzenes…
Šeit seko jauns review, par albumu, kas liekas diezgan ievērības cienigs, lai to nedaudz popularizētu. Nosaukums ir redzams, tagad nedaudz par grupu. Šeit butu jāsāusās tiem kam patīk heavy metal/hard rock stili. Par cik, man tas arī nav sveš, tad iegadajos šo plati un neparko arī nenožēloju. Grupa no Dānijas, kuras pirmsākumi meklējami jau 90 gadu sākumā, ir sacerējuši patiešam labu mūziku. Tā ir spēciga, majestātiska un reizē arī nepavisam garlaicīga.
Šis gan varētu nebūt "Ancient Rites" jaunākais albums (viņu daiļradē neorientējos, pirmo reizi dzirdēju viņus dzīvā veidā šogad Wackenā, kur man viņi iepatikās pietiekami, lai sagribētos iepirkt disku); man neizdevās atrast iznākšanas gadu diska bukletiņā, bet šķiet, ka varētu būt datējams ar 2001. gadu. Albuma nosaukums ir "Dim Carcosa" un tajā ietvertas 11. dziesmas ar kopējo garumu 46:25. (Pēc visa spriežot, Carcosa ir kāda sena mītiska pilsēta, kas, iespējams, atradusies kaut kur Francijas dienvidos). Bukletiņš pats ir pabiezs un satur samērā daudz informācijas - visus tekstus un sīkiem burtiņiem sarakstītus katras dziesmas tapšanas idejiskos pamatus, bet to visu vēl nēsmu pacenties izlasīt.
Sakarā ar to ka kautkā neatceros, ka kads šeit butu izteicies jeb pavestijis ka ir nesen iznacis albums slavenākajai britu NWOBHM grupai IRON MAIDEN (saucās- Dance Of Death), nolēmu iepostēt paris vardus par šo tēmu. Nu ko, albums laikam jau loti gaidīts, es jau klausos te kādu laiku, principā bija laikam 3 gadi jāgaida kopš 'Brave New World'. Bija jau 'Rock In Rio', bet tā jau bija kompilacija, tatad nekas jauns.
Neesmu bieži izteicies mataino lopu listē, bet kaut kā pārplūda pāri malām, un es nolēmu uzrakstīt rakstu viņiem un arī tiem, kas dvēselē jūtas tādi (tiesa, ne bez paprāvas alus ietekmes – tāpēc būs daudz smaidiņu :)). Zinot to, ka cilvēkiem parasti netīk lasīt garus memuārus (tai skaitā arī man pašam :)), atvainojos viņiem, bet jāatzīst, ka šis nebūs no īsajiem. Tāpēc tie, kas nevēlas, var tālāk nelasīt (hi-hi) :) (Hm, ja man jāatzīstas, tad inetā nevienu rakstu vēl neesmu licis – dodu visas tiesības Zaķim koriģēt stila, gramatiskās u.c. kļūdas .:))
