Somu grupas Waltari nosaukums mūsu zeme iespējams nav tik ļoti zināms, tas iespējams ir pa iemeslu arī tam, ka principā nav atrodami šīs grupas ieraksti mūsu mūzikas veikalos, kas ir ļoti bēdīgs fakts, jo Waltari ir ievērības cienīga grupa kaut vai tādēļ, ka pastāv jau kopš 1986 gada un līdz pat šodienai ir spējuši saglabāt savu nepārspējamo, ziemeļniecisko humora izjūtu un pārsteigumiem pilno un atraktīvo muzikālismu. 1990-to gadu vidū Waltari bija īpaši atpazīstami un daudzus gadus priecēja klausītājus ar saviem krāsainajiem šoviem.Ne mazāk svarīgs fakts daudziem varētu šķist tas, ka tieši no Waltari uz vācu Thrash metal leģendāro grupu Kreator nokļuva viens no spilgtākajiem šodienas Metal skatuves ģitāristiem Sami Yli-Sirniö, kurš ar savām melodiskajām solo partijām bija spējīgs iedvest Kreator ieverojamu devu svaiguma un nevar noliegt faktu, ka Kreator līdz ar albumu «Violent Revolution», kas bija Kreator «atkalagriešanās pie saknēm» un Sami Yli-Sirniö debija iekš Kreator, atkal varēja spodrināt sev vietu Thrash Metal gigantu kalnā un šim ģitāristam ir lieli nopelni šo pozitīvo pārmaiņu kaldināšanā.

Brutal Death metal cienītājiem un it īpaši šī ASV grupa noteikti nav sveša, jo jau nedaudz vairāk kā 15 gadus šī grupa jau ar savu pirmo pilno albumu «Let Us Pray» 1992 gadā bija spējīga nolikt sevi līdzās slavenajiem kristietības nīdējiem Deicide. «Icons Of Evil» ir grupas Vital Remains sestais studijas albums, kas absolūti ar trieciena spēku izlaužas ārā no atskaņotāju tumbām ar sen nepieredzētu brutalitāti un naidu pret visu, kas saistīts ar kristietību. Turklāt šajā albumā Vital Remains balss posteni ieņēmis neviens cits kā pats metal mūzikas «Sātans» - Glens Bentons no Deicide. Kopā šī elles trīsvienība – Glen benton, Dave Suzuki un Tony Lazaro ir radījuši absolūtu muzikalu ieroci, kam nespēs staties pretī nekādi reliģiskie sprediķi, vai līdzīgas «no ļaunā atpestošas» darbības - «Icons Of Evil» ir absolūts, pilnīgs un galēji ekstrēms Vital Remains albums, kas neatstāj nekādus atkāpsānās ceļus vai iespējas izmukt – nē, šeit tiek malts viss pēc kārtas absolūtā agresijā un nežēlīgā brutalitātē.

Panākumi var atnākt ļoti ātri, ja tavā grupā pa vokālistu piesakās viens no death metal spilgtākajiem «rūcējiem», pēkšņi tavs albums jau tiek meklēts veikalu plauktos daudz aktīvāk nekā iepriekš. Kā jau var nojaust, runa ir par somu apvienību Torture Killer. Tieši ar šo grupu nolēma sadarboties viens no lielākajām death metal ikonām – Chris Barnes. Šī kopdarbība materializējusies albumā «Swarm». Ar lielu interesi tieši Chris Barnes dēļ ķeros klāt šai grupai, jo pirms tam īpaši šo vārdu netiku dzirdējis.

Albumā 10 dziesmu garumā Torture Killer pierāda, ka ne jau tikai Chris Barnes dēļ viņus būtu vērts klausīties, bet arī muzikālā materiāla dēļ. Spēlēt somi māk, par to šaubu nav. Spēcīgi, brutāli ģitārrifi, precīzi, pārsvarā vidējā tempā ieturēti ritmi, arī melodijas šai grupai nav svešas, daudzās dziesmās parādās ļoti interesanti, melodiski ģitārassolo un dažādas iespēles, kas reizēm pārsteidz, bet padara šo albumu ļoti klausāmu.

Metal giganti no Brazīlijas, grupa, ar kuru ir izaugusi vesela thrash/death metal klausītāju paaudze – Sepultura ir izdevuši dubulto koncerta DVD. Mīzīgs šovs Brazīlijas pilsētā Sao Paulu, uz kuru sanākusi vesela armija Sepulnācijai (tā tiek dēvēti Sepultura fani) piederīgo. Iespaids ir grandiozs.

Konertā Sepultura spēlē 21 dziesmu, materiāls ir ļoti daudzpusīgs – ietvertas ir gan jaunakās dziesmas no albumiem «Against», «Nation», «Roorback», ka arī senakiem albumiem, kad vēl Sepultura – s balss bija Max Cavalera - «Schizofrenia», «Beneath The Remains», «Arise», «Chaos AD» un protams «Roots Bloody Roots». Šajā DVD ir ietvertas principā visas lielākās Sepultura dziesmas, vilšanas nedraud nevienam - «Apes Of God», «Attitude», «Choke», «Sepulnation», «Refuse/Resist», «Territory» un citi hīti, protams, neizlaižot nu jau par metal klasiku kļuvuso «Roots Bloody Roots». Koncerta laika kopā ar Seplutura uz skatuves kāpj arī dažādi viesmākslinieki, pat viens no slavenākajiem Latīņamerikāņu hip-hop pārstāvjiem, kā arī piemēram Alex Carmago no Krisiun.

Zviedriski dziedošie somi Finntroll nupat kā izdevuši jaunāko veikumu «Ur Jordens Djup» (No zemes dzīlēm – latv.val). Finntroll vienmēr ir izcēlušies ar lielu jautrības devu savā mūzikā un arī šī reize nav izņēmums – 11 dziesmas, no kurām daļa pildīta ar jautru tautas melodiju pavadījumu un priecīgu noskaņu, daļa dziesmu atkal pārsteidz ar sympho Black Metal raksturīgām ģitāru vētrām, tumšu vokālu un stindzinošu noskaņu. Daudz un dažādām noskaņām pildīts albums.

Dying Fetus noteikti ir viena no tām grupām, par kuras katru nākamo albumu nav jāuztraucas šīs grupas faniem, jo ikreiz var gaidīt īpaši tehnisku, ļoti ātru un brutālu Death Metal. Arī šis Dying Fetus albums «War Of Attrition» ne ar ko dižu nepārsteidz un neizbrīna – pat pēc diezgan ievērojamām sastāva maiņām grupas pamatskanējums īpaši nav mainījies, kas noteikti iepriecina šīs grupas cienītājus, bet jaunus arī nepiesaista.

Milzīgos tempos ģitāristi izspēlē tik daudz nošu, cik dažas grupas knapi izspēlē 5 studijas albumu laikā, neskaitot koncerttūres, jo arī Dying Fetus brauc tūrēs, tāpēc mēram albumos. Izcilu «akrobātiku» demonstrē bundzinieks, ritmika šeit tiešām ļoti daudzpusīga un brīžiem pat aizraujoša. Abi ģitāristi piekopj vokālās «prasmes», kas skan iespaidīgi, lai gan nedaudz pietrūkst agrāk Dying Fetus tik ļoti pierastais ultrazemais growl – ings, šoreiz tas skan diezgan pieplacināts.

Pēdējā laikā Black Metal lauciņš ir bijis pilns ar grupām, kas pekšņi uzrodas, pēc tam pazūd, ir daudz grupu, kuru dalībnieki izvēlas spēlēt black metal tikai tapēc, ka īsti neprot pārvaldīt instrumentus, paklausās black metal klasiķus Bathory vai DarkThrone un iedomājas, ka, sakrāsojot sejas un sataisot fotogrāfijas vietējos parkos vai mežos, kļūs par lieliem kristietības zaimotājiem. Nedrīkstam arī aizmirst visslaveno un pēdējos gadus īpaši novazāto terminu TRUE, ar kuru mīlēja mētāties apkārt gandrīz katrs otrais metal klausītājs, reizēm pat neizprotot visa darītā patieso nozīmi. Likumsakarīgi šis pats TRUE savā nozīmē ietver patiesumu – patiesu agresiju gan mūzikā, it īpaši lirikā, ledaini aukstu atmosfēru, nežēlīgu balsi un necilvēcīgu bungu ātrumu. Apvienojiet to ar pilnīgu, ārprātīgu naidu pret kristietību, pret Bībeli, dieva dēlu un visu to stāstu, kas seko šim personāžam – jūs iegūsiet «Attera Totus Sanctus» no zviedru Black Metal ikonām Dark Funeral. 2005 gadā izdotais, pēc kārta sestais studijas izdevums no Dark Funeral, kartējo reizi uzsūta zemei sātanu un bez kompromisiem pārņem jebkuru klausītaju jau ar pirmajām taktīm.

Viena no šābrīža lielakajām zviedru melodiskā gotenburgas death metal grupām Arch Enemy 2006 gadā izdevuši koncerta DVD ar nosaukumu «Live Apocalypse». Arch Enemy ir ievērojami ne tikai ar harizmātisko vokālisti Angela Gossow, bet arī noteikti jāmin grupas līdera un dziesmu autora Michael Amot vārds, kurš lielai daļai metal mūzkas cienītāju noteikti ir pazīstams saistībā ar leģendārajiem grindcore pionieriem Carcass.

Ko Arch Enemy fani iegūst iegādājoties šo DVD? Šis ir dubultais DVD, ar milzum daudz interesantām ekstrām un vairak kā 3 stundas koncertu – koncerts Londonā 2004 gada decembrī, izvilkums no koncerta Manchesterā 2005 gada decembrī. Jasaka, koncerti ir ļoti krāšņi, DVD sākuma pat ir brīdinajums, ka, ja esat īpaši jūtīgs pret spilgtām gaismām un stroboskopiem, tad no šī DVD skatīšanās labāk atturēties. Melots nav, jo koncerts ir pilns ar krāšņām gaismām, lielisku skaņas kvalitāti un ererģisku šovu Arch Enemy izpildījumā. Netrūkst ne «Silent Wars», «Dead Eyes See No Future», «Savage Messiah», We Will Rise», «Ravenous», «Nemesis» un citu lielisku dziesmu.

Austrālijas industrial grind/death metal lepnums Luke Kenny aka The Berzerker pavisam nesen, 12 februārī, Earache paspārnē izdevis jaunāko garadarbu «Animosity». Albumā iekļautas 10 kompozīcijas, kas paiet ka viens vetras pūtiens. Izdzirdot jau pirmās skaņas no šī diska biju patīkami pārsteigts un atlika vien nopriecāties...beidzot...beidzot The Berzerker ir kārtīga, forša skaņa albūmā, beidzot ir kārtīga porcija sintētikas visam pāri. Līdz šim The Berzerker skaņa ļoti traucēja uztvert kārtīgi mūziku un priecāties par to, nu, līdz ar «Animosity» šie laiki ir beigušies. Lai arī iepriekšējais albums «World Of Lies» bija ļoti tuvu ausu baudai, tomēr ne līdz galam, šoreiz mērķis ir panākts. Lieliski.

«Animosity» satur sevī kārtīgi nokaitētu elektroniskā murga, sintētisko dusmu un ģitāru ārprāta vulkānu, kas momentā, tiklīdz ievietots disku atskaņotājā, noārda visu ceļā esošo.

Grieķi Rotting Christ ar talantu Sakis priekšgalā taisās apmeklēt mūsu pašu Open Air festivālu «Melalshow.lv», tāpēc ar neviltotu interesi klausījos viņu jaunāko veikumu «Theogonia». Kārtējā melodiska, atmosfēriska un tumša black metal paraugstunda no klasiskās mākslas šūpuļvalsts Grieķijas. Rotting Christ nepārsteidz. Jautājums ir, vai tas ir vajdzīgs? Teikšu nē, jo tieši šis Rotting Christ nemainīgums, uzsvars uz klasiskām vērtībām padara šo grupu unikālu citu starpā. 10 dziesmu garumā Sakis ar komandu iet cauri tumšiem likteņa līkumiem, filozofiskiem un kultūrvēsturiskiem ceļojumiem mītiskaja pasaulē, sastopot Ciklopsus, izvērtē visas chetras esības pamatvielas. Šis viss kolorītais tēmu ansamblis ir pavadīts ar ļoti kvalitatīvu, melodiski pamatīgu un tumšu mūzikas plīvuru. Rotting Christ ar albumu «Theogonia» sniedz klausītājam neparastu ceļojumu savas unikalās kultūras pasaulē, kur viņi paši ir ārkārtīgi prasmīgi pavadoņi, jau kārtējo albumu pēc kārtas spējot radīt neapšabāmu interesi par grupu, gadu no gada, no albuma uz albumu, neatstājot nekādas šaubas par to, vai nākamais solis nebūs kādā citā virzienā. Nē, Rotting Christ ir uzticīgi dark/black metal pusei un akurāti ietur izvēlēto virzienu, tajā pašā laikā nekļūstot apnicīgi vai garlaicīgi ar atkārtošanos.